Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'slūt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'slūt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
noslūtēt
paslūtēt
[paslũtêt, ein wenig auf schneearmer Schlittenbahn fahren: ve̦d žagarus..., kamē̦r pa pasalumu vēl iespējams gar ceļmali un mežmali daudz maz paslutēt Janš. Paipala 11.]
Avots: ME III, 103
Avots: ME III, 103
slūt
slūt (r. слыть "im Rufe stehen"), III p. praet. sluva, sich verbreiten, bekannt werden (von einem Gerücht): tautiešam, labiešam, slava sluva maliņā BW. 8767 var., Warkl. - Zu slava: die alte III p. prs. könnte slav (s. unter slavêt) sein; aus Bauske wird dafür ein neugebildetes sluj (viņš sluj pa viņu nuovadu) angegeben.
Avots: ME III, 943
Avots: ME III, 943
slūtāģis
slûtāģis 2 (unter slūtāķis 1): auch (mit ũ und ã ) Siuxt ("bulte" kas slēdzuot aizšaujas cieti").
Avots: EH II, 529
Avots: EH II, 529
slūtājs
slūtāķis
slūtāķis, slūtaģis,
1) slūtāķis U., slûtāģis 2 Grünh., slūtaģis U., die Spiralfeder im Schlosse
U.; ein Riegel an der Tur, am Fenster Grünh.;
2) ein ausgelassener Mensch (besonders ein solcher von grossem Wuchs)
Katzd.; slūtaģis "ein Tagedieb" Bauske;
3) slūtaģis "slēpes zum Steineführen; ein schräges Gerüst zum Hinaufschieben schwerer Gegenstände".
In der Bed. 1 aus einem mnd. slūt-haken.
Avots: ME III, 943
1) slūtāķis U., slûtāģis 2 Grünh., slūtaģis U., die Spiralfeder im Schlosse
U.; ein Riegel an der Tur, am Fenster Grünh.;
2) ein ausgelassener Mensch (besonders ein solcher von grossem Wuchs)
Katzd.; slūtaģis "ein Tagedieb" Bauske;
3) slūtaģis "slēpes zum Steineführen; ein schräges Gerüst zum Hinaufschieben schwerer Gegenstände".
In der Bed. 1 aus einem mnd. slūt-haken.
Avots: ME III, 943
slūtēt
slũtêt, ‡
2) ziehen, schleppen
(?): jūdza ... briedulē̦nu ragaviņās iekšā, lai tâ mēginātu ... kuokus pā`rvest, kaut arī slūtējuot, pa pliku zemi Janš. Mežv. ļ. II, 410.
Avots: EH II, 529
2) ziehen, schleppen
(?): jūdza ... briedulē̦nu ragaviņās iekšā, lai tâ mēginātu ... kuokus pā`rvest, kaut arī slūtējuot, pa pliku zemi Janš. Mežv. ļ. II, 410.
Avots: EH II, 529
slūtēt
slũtêt Siuxt, Selg., Wandsen, -ẽju, tr., die Füsse längs der Erde ziehen, schlurren; (schlurrend) die Füsse od. das Schuhwerk besudeln: iet kājas slūtē̦dams. kuo tu slūtē par velti zābakus? Wenn echt le., zu *slautêt (s. dies).
Avots: ME III, 943
Avots: ME III, 943
slūturis
uzslūtēt
uzslūtêt, mühsam (auf einem schrägen Gerüst) hinauf schieben und schleppen Bauske: u. baļķi kalnā.
Avots: ME IV, 380
Avots: ME IV, 380
Šķirkļa skaidrojumā (2)
slavēt
slavêt,
1) -ẽju, tr., rühmen, preisen
U.: ķēniņš slavēja maizīti un alu Dīcm. pas. v. I, 26;
2) -ẽju, bekannt machen, verkünden
U.: tâ ļaudis slavē, so sagen die Leute U. lāča bēres slavēt, einen Bären berufen (ein Jagdterminus) St. slavēja baznīcu taisīšam, man sagte, dass die Kirche soll gebaut werden St.;
3) -u, -ẽju, intr., bekannt werden, sich verbreilen (von einem Gerücht):
kur slavīte slavējuse (Var.: sluvējuse), tur slavēja (Var.: sluvēja) dažu dienu BW. 8566. ej, māsiņa, tautiņās, dzīvuo skaisti nuogājuse, lai slavīte laba slav (Var.: slāv[?], nāca) jaunajām māsiņām! 17740 var. Refl. -tiês, sich rühmen: kuo tu liels lielījies, kuo slave̦ns slavējies? BW. 20460 var. - Subst. slavêšana, das Rühmen, Preisen, slavêšanâs, das Sichrühmen, das gegenseitige Rühmen, Preisen; slavẽjums, das einmalige, vollendete Rühmen, Preisen; slavê̦tãjs, der Loberide, Rühmende. Die III prs. slav könnte auch zum Infinitiv slūt gehören; vgl. li. šlavu "benedicor" in Širvids Wrtb.
Avots: ME III, 921
1) -ẽju, tr., rühmen, preisen
U.: ķēniņš slavēja maizīti un alu Dīcm. pas. v. I, 26;
2) -ẽju, bekannt machen, verkünden
U.: tâ ļaudis slavē, so sagen die Leute U. lāča bēres slavēt, einen Bären berufen (ein Jagdterminus) St. slavēja baznīcu taisīšam, man sagte, dass die Kirche soll gebaut werden St.;
3) -u, -ẽju, intr., bekannt werden, sich verbreilen (von einem Gerücht):
kur slavīte slavējuse (Var.: sluvējuse), tur slavēja (Var.: sluvēja) dažu dienu BW. 8566. ej, māsiņa, tautiņās, dzīvuo skaisti nuogājuse, lai slavīte laba slav (Var.: slāv[?], nāca) jaunajām māsiņām! 17740 var. Refl. -tiês, sich rühmen: kuo tu liels lielījies, kuo slave̦ns slavējies? BW. 20460 var. - Subst. slavêšana, das Rühmen, Preisen, slavêšanâs, das Sichrühmen, das gegenseitige Rühmen, Preisen; slavẽjums, das einmalige, vollendete Rühmen, Preisen; slavê̦tãjs, der Loberide, Rühmende. Die III prs. slav könnte auch zum Infinitiv slūt gehören; vgl. li. šlavu "benedicor" in Širvids Wrtb.
Avots: ME III, 921