Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'slapināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'slapināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

atslapināt

‡ atslapinât, anfeuchtend loslösen: a. markas nuo vē̦stulēm.

Avots: EH I, 167

izslapināt

izslapinât,

1): "von innen nass machen, befeuchten"
Seyershof: aukstā ūdenī traukus izslapināja; tad lēja pienu iekšā; ‡

2) allmamicn ausscnöpten:
tapināta nauda ir kâ ūdenis span[n]ī, kas, ja tuo arvien slapina, paliek mazāk, kamē̦r beidzuot gluži izslapina, un tad ir span[n]is tukšs Dünsb. Trīs romant. gadīj. 88. i. (allmählich austrinken) pudeli Schnehpeln, Wandsen.

Avots: EH I, 480

izslapināt

[izslapinât, ganz durchnässen: lietus ganu izslapinājis Nigr., u. a.]

Avots: ME I, 799

noslapināt

[nùoslapinât, benetzen: n. aude̦klu Salis. Refl. -tiês, sich benetzen.]

Avots: ME II, 851

paslapināt

paslapinât (unter paslapêt): i[z]ce̦p rāciņ[u]s, paslape̦n[a] sālī un ... ē̦d FBR. XIII, 66. bē̦rns paslapinājis (hat uriniert) uz grīdas Dunika.

Avots: EH XIII, 173

slapināt

slapinât, ‡

2) trinken:
nu tu vari s. savu reizu Frauenb. tapināta nauda ir kâ ūdens spannī; kas, ja tuo ar˙vien slapina, paliek mazāk Dünsb. Trīs romant. gad. 88.

Avots: EH II, 520

slapināt

slapinât (li. šlãpinti) Dunika u. a., tr., nass, feucht machen: ūdris savu smuku spalvu ūdenī slapināja BW. 12433. lietus nāce, nu tas mani slapinās (Var.: slacinās) 14178. kur tu ņēmi tuo dziesmiņu, kas actiņas slapināja (welches Tränen hervorrief)? 1008. - slapināmā putra, Fettgrütze Dond. - slapinām[ai]s Ahs., Dond. (gespr.: slapnams), eine Tunke aus saurer Milch und Sahne: saimei pusdienā būs sausi rāceņi ar izce̦ptu siļķi un slapināmu Ahs. - Refl. -tiês, sich nass, feucht machen.

Avots: ME III, 916

uzslapināt

uzslapinât, ‡

2) anfeuchten
Strasden: lietus zemi drusku uzslapināja.

Avots: EH II, 733

uzslapināt

uzslapinât, nässen (harnen; perfektiv) auf: suns uzslapinājis uz grīdas Stenden.

Avots: ME IV, 379

Šķirkļa skaidrojumā (8)

iespalēt

[ìeslapêt Bers., Lis.], ìeslapināt Spr., ein wenig anfeuchten: [ieslapēt ruokas].

Avots: ME II, 66

izpludināt

izpludinât, ‡

2) "ūdenī slapināt, izpeldināt" (wo?); ‡

3) "?": matus ... izlaiduse un izpludinājuse Janš. Bandavā II, 125. ‡ Refl. -tiês Siuxt, = izpluñcîtiês: lai bē̦rns izpludinās pa ūdeni.

Avots: EH I, 473

lipiens

[lipiens "maza linu šķipsne, kas saslapināta vīšanai" Lautb., N. - Peb.]

Avots: ME II, 474

nočurāt

[nùočurât "nuoslapināt: bērns nuočurāja taku Gramsden, N. - Peb. Refl. - tiês PS., C., Wasser abschlagen.]

Avots: ME II, 771

noloskāt

nùoloskât, ‡ Refl. -tiês,

1) n. slapjš Salis "saslapināties, savazāt drēbes slapjumā";

2) "nuoplīst" Seyershof: brunči nuoloskājušies pa slapju pļavu brienuot.

Avots: EH II, 64

risēt

risêt, intr.,

1) sich abwickeln, sich fördern:
valuodas, kas pa ceļu bij starp vecenītēm risēt risējušas Kleinb.;

2) = ritêt, tecêt: kad pirksti saslapināti; pavediens ris glumi Druw. Zu rist I.

Avots: ME III, 531

saslapēt

saslapêt Wid., Dr., tr., saslapinât, nass machen, benetzen, durchnässen: akmeņus vajaga labi saslapēt Būvmācība 37. Lietus pa˙visam saslapējis manus papīrus, meine Papiere sind ganz beregnet Dr. saslapināts dvielis Straut. Vesel. 48. saslapināt ūdenī Konv. 2 1816. jāuzskatās, ka ķieģelus pienācīgi saslapinātu Būvmācība 19. Refl. -tiês, durchnässt werden: jūsu drēbes ir saslapējušās Apsk. v. J. 1905, S. 335. tiklīdz (sc.: tītari) dabūjuši saslapināties, tad nuosprāguši LP. VII, 473.

Avots: ME III, 735, 736

uzmitināt

‡ II uzmitinât Frauenb. "saslapināt (lîstuot)": par maz lietus; kaut būtu vēl vairāk uzmitinājis!

Avots: EH II, 729