slapināt

slapinât (li. šlãpinti) Dunika u. a., tr., nass, feucht machen: ūdris savu smuku spalvu ūdenī slapināja BW. 12433. lietus nāce, nu tas mani slapinās (Var.: slacinās) 14178. kur tu ņēmi tuo dziesmiņu, kas actiņas slapināja (welches Tränen hervorrief)? 1008. - slapināmā putra, Fettgrütze Dond. - slapinām[ai]s Ahs., Dond. (gespr.: slapnams), eine Tunke aus saurer Milch und Sahne: saimei pusdienā būs sausi rāceņi ar izce̦ptu siļķi un slapināmu Ahs. - Refl. -tiês, sich nass, feucht machen.

Avots: ME III, 916


slapināt

slapinât, ‡

2) trinken:
nu tu vari s. savu reizu Frauenb. tapināta nauda ir kâ ūdens spannī; kas, ja tuo ar˙vien slapina, paliek mazāk Dünsb. Trīs romant. gad. 88.

Avots: EH II, 520