Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'slaukts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'slaukts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

slaukts

slaukts, ein Geschirr mit einer Öffnung am Boden (zum Bierbrauen z. B.) Infl. n. U.; das Seihgefäss Bielenstein Holzb. 297 (mit Abb.); ein loc. s. slauktī ("jeb seirī") bei Lenz Spred. gr. 1764, S. 252. Wenn überhaupt richtig mit s-, wohl an slàukt angelehnt; vgl. zlaukts.

Avots: ME III, 919

Šķirkļa skaidrojumā (2)

saplukt

saplukt, intr.,

1) verbrüht werden
Wid.;

2) käsicht werden
Siuxt, Wolmarshof: piens tāds, ka ne˙kur likt: kâ izslaukts, tūliņ it kâ saplucis LP. VI, 8;

3) Federn verlieren (von Vögeln):
vista saplukusi Ruj.;

4) verschiessen, sich verwischen (von Farben):
karuogs saplucis Jürg., Saikava;

5) sich niederbeugen:
s. pie zemes Arrasch, Gr. - Buschhof, Warkl.

Avots: ME II, 704


zlaukts

I zlaukts (li. žlaũktas "однодонная красная кадь с дырою во днѣ" bei Būga PФB. LXVI, 254) Lubn. n. BielU., Oberkurl., Infl., Bolwen, Saikava, Wessen, Zaļmuiža, (mit àu 2 ) Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Warkl., Zvirgzdine, zlauts Lubn., Etn. II, 81, ein trogartiger Seihbottich: ar zlauktu alus bija labāks nekâ ar kubulu Gr. - Buschh.; "= slaukts">slaukts" Warkh. (mit àu 2 ), Wessen. Wohl nebst pazlau(k)ts zur Wurzel von zlaugzna (s. Būga l. c. und Tiž. I, 396, sowie LM. IV, 434); zur Nebenform zlauts vgl. brau[k]tuve u. a. Le. Gr. 174.

Avots: ME IV, 746