paslepens
pasle̦pe̦ns, [ostle. pasle̦pins Mar. n. RKr. XVII, 136], ziemlich versteckt, verborgen, heimlich: nuosēdies tādā pasle̦pe̦nā vietā LP. VII, 143. lūpas savilkās kâ pasle̦pe̦nā smaidā MWM. X, 838.
Avots: ME III, 102
Avots: ME III, 102
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'slepens' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'slepens' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
slepens
sle̦pe̦ns,
1): luocekļu stīvumu, sle̦pe̦nuo ("?") drudzi vai kuo citu Janš. Dzimtene III, 180.
Avots: EH II, 524
1): luocekļu stīvumu, sle̦pe̦nuo ("?") drudzi vai kuo citu Janš. Dzimtene III, 180.
Avots: EH II, 524
slepens
sle̦pe̦ns, adv. sle̦pe̦ni,
1) heimlich, verborgen
U.: pašus sle̦pe̦nākuos dvēseles kaktiņus viņš uzmeklē Vēr. I, 1410. līdis pa sle̦pe̦nuo pusi uz pirkstu galiem LP. V, 29. nuokalis sle̦pe̦nu atslē̦gu, kas pretistabas durvis slē̦dz IV, 144. Sprw.: sle̦pe̦ni kâ kurmis ruok;
2) hinterlistig
U. - Subst. sle̦pe̦nums,
1) die Heimlichkeit, Verborgenheit;
2) ein Geheimnis
U.;
3) ein heimlicher Ort
U. Zu slèpt, sle̦ps.
Avots: ME III, 926
1) heimlich, verborgen
U.: pašus sle̦pe̦nākuos dvēseles kaktiņus viņš uzmeklē Vēr. I, 1410. līdis pa sle̦pe̦nuo pusi uz pirkstu galiem LP. V, 29. nuokalis sle̦pe̦nu atslē̦gu, kas pretistabas durvis slē̦dz IV, 144. Sprw.: sle̦pe̦ni kâ kurmis ruok;
2) hinterlistig
U. - Subst. sle̦pe̦nums,
1) die Heimlichkeit, Verborgenheit;
2) ein Geheimnis
U.;
3) ein heimlicher Ort
U. Zu slèpt, sle̦ps.
Avots: ME III, 926