Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'slide' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'slide' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
noslidens
[nùoslide̦ns N.-Peb., nuoslids, nuoslidans Warkl., glatt und abschüssig: n. kalns, ceļš.]
Avots: ME II, 852
Avots: ME II, 852
paslidens
slide
slide
slidenes
slidenis
slideniski
slideniski, Adv., gleitend: aiŗi, kuŗus laidām slideniski pa ūdeni Apsk. v. J. 1903, S. 615.
Avots: ME III, 931
Avots: ME III, 931
slidens
slide̦ns U., Segewold, Smilten, Treiden, Wizenhof, Renzen, Palzmar, Lös., Trik., Lemburg, Oppek., Burtn., Erkul, Seppkull, AP., Serbigal, Widdrisch, Alt-Autz, Salgaln, Sessau, Irmelau, Daudsewas, Naud., Stelph., Siuxt, Tuckum, Mitau, Sauken, Ruhental, Mesoten, Schleck, Behnen, Alt- u. N.-Rahden, Memelshof, Lieven-Bersen, Fockenhof, slidans Prl. n. FBR. VI, 80, Warkl., slidins Bers., Saikava, slidaîns U., glatt wie Eis, schlüpfrig U.; schräg ablaufend U.: slidans le̦dus, glattes Eis Mag. XIII, 2, 44. jaunas kurpes jāievalkājuot uz slide̦na le̦dus LP. V, 187. tur aizveda mūs[u] māsiņu par slidainu (Var.: slide̦nu, sklidanu; slidanu 13614, 2 var.) ezeriņu BW. 13605 var. ne tev bē̦ra kumeliņa, ne slide̦nu kamaniņu 25867. pa slidanajiem dēļiem Stari II, 853. būs viņu ceļš kā slide̦nas vietas tumsībā, pie kā tie piedauzīsies un kritīs Glück Jerem. 23, 12. - Subst. slide̦nums, eine glatte Stelle U.
Avots: ME III, 931
Avots: ME III, 931
Šķirkļa skaidrojumā (26)
ezarmala
lidens
lide̦ns,
1) flach
[Für.], L.;
2) glatt:
[lide̦ns le̦dus Sessw., Kalz.] lide̦ns e̦ze̦rs Pūrs I, 100. še ceļš tik lide̦ns Shwanb. [In der Bed. 2 Reimwort zu slide̦ns; in der Bed. 1 etwa zu got. leitils "klein, wenig" (urspr. "niedrig"?)?]
Avots: ME II, 466
1) flach
[Für.], L.;
2) glatt:
[lide̦ns le̦dus Sessw., Kalz.] lide̦ns e̦ze̦rs Pūrs I, 100. še ceļš tik lide̦ns Shwanb. [In der Bed. 2 Reimwort zu slide̦ns; in der Bed. 1 etwa zu got. leitils "klein, wenig" (urspr. "niedrig"?)?]
Avots: ME II, 466
noslīdens
nosvaidens
nuosvaide̦ns: "slide̦ns un kāpains" (nuôsvaîde̦ns 2 ) Seyershof: n. ceļš tagad ir - sviež ragavas grāvī iekšā.
Avots: EH II, 93
Avots: EH II, 93
paslidans
peldens
pe̦lde̦ns,
1) glatt
(slide̦ns) Serben (mit lˆ): p. ceļš Bolwen, A.-Schwanb., Sessw.; schlüpfrig glatt: pe̦lde̦nas linsē̦klas, putnu spalvas N.-Schwanb.;
2) locker
(irde̦ns; vom Schnee) Nerft, Sauken.
Avots: ME III, 195
1) glatt
(slide̦ns) Serben (mit lˆ): p. ceļš Bolwen, A.-Schwanb., Sessw.; schlüpfrig glatt: pe̦lde̦nas linsē̦klas, putnu spalvas N.-Schwanb.;
2) locker
(irde̦ns; vom Schnee) Nerft, Sauken.
Avots: ME III, 195
šķērseniski
šķērseniski: auch (mit êr 2 ) Iw.; ietves bij aple̦duojušas slide̦nas, - zābaki gāja š. vien A. Upītis Ģertr. 144.
Avots: EH II, 634
Avots: EH II, 634
sklidains
sklidaîns, sklidans Dond. n. FBR. V, 126, Rothof n. FBR. VIII, 120, sklide̦ns Iw. n. FBR. VI, 52, Frauenb,, Kursiten, Nigr., Dunika, Nogallen, Amboten, Assiten, Alschw., N.- und O.-Bartau, Degunen, Dsehrwenhof, Durben, Funkenhof, Gaweesen, Gold., Gaiken, Grenči, Kaleten, Krohten, Luttr., Libau, Laidsen, Matkuln, Medsen, Naukschen, Neuenb., Neuhausen, Nikrazen, Nurmhusen, Pampeln, Preekuln, Pop-Erwalen, Pilten, Popen, Rutzau, Rönnen, Rudbaren, Schwarden, Sassm., Schrunden, Santen, Tadaiken, Ugalen, Wirginalen, Upesgrīva, Valgale, Erwalen, Ahs., sklīde̦ns Mar., sklidējs Biel. 1331, = slide%CC%A6ns">slide̦ns, glatt, schlüpfrig: kalns bija ļuoti stāvs un sklidains Pas. IV, 498 (aus Leegen). par sklidanu (Var.: slidainu, slide̦nu) le̦dutiņu BW. 13605, 4. uz sklide̦nu (Var.: sklidainu, skliduošu) le̦dutiņu 23621, 1. tagad briesmīgi sklide̦ns nuosalis lieknā Kursiten. viņu ceļš lai paliek tumšs un sklide̦ns Glück Psalm 35,6. sklidęns Bornsmünde, Sessau, zum Überfliessen voll; vgl. li. sklìdinas "zum Überfliessen voll".
Avots: ME II, 882
Avots: ME II, 882
slaids
slaîds Kl., Prl., Bers., Drsth., Sunzel, Kr., slaîds 2 Ruj., Kalnzeem (Kurl.), Adv. slaîdi, mundartl. slaîži Nötk., schief liegend, abschüssig U.; glatt; schlank U., lang gestreckt; gefügig, hübsch in die Augen fallend U.; gewandt, schnell: slaidas trepes, eine nicht steile Treppe A. Stirna. tur aizveda jūs[u] māsiņu pār slaiduo (Var.: slide̦nu) ezeriņu BW. 13610. apkal manu kumeliņu! man jābrauc . . . pār slaiduo ezeriņu 15930. mātes kurpes slaidas (Var.: slidas, slaikas, slidan[a]s); bija, drīz slīdēja tautiņās 16970, 6. viņš bij slaids, skaists Krišs Laksts 28. slaidi (Var.: slaide̦ni, laidni, stalti) kumeliņi BW. 1147 var. slaidi zirgi 19960. slaidus, gaŗus telēniņus 32816 var. māmiņai tievi pirksti, slaidu (Var.: slaiku) laida pavedienu 7080. slaidu ve̦zumiņu 29662. māsiņ, tavu slaidu (Var.: daiļu) ruotu, zemīt[i] slauka staigājuot 17077, 1. ka[d] man būtu savs tē̦vs, sava īsta māmuļiņa, i[r] man būtu slaida ruoka, iznesīga valuodiņa 4711, 1. tev, dieviņ, slaida ruoka, tev asais zuobeninš, nuocirt manu ienaidnieku! 9097, 1. slaidi nuospļauties MWM. v. J. 1896, S. 321, slaidi atraidīt Celm., glattweg abschlagen. slaidi dzīvuot B. Vēstn. iznāk vare̦n slaida apšaudīšana A. XX, 300. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gaŗi auga BW. 32209 var. slaida (freigebige) ruoka Ar. slaiži (= plaši, izšķērdīgi) dzīvuot Nötk.; slaîži braukt Kalz., Fehsen. Wird allgemein in allen Bedeutungen zu slids und slîdêt gestellt, z. B. bei Siebs KZ. XXXVII, 320 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 708. Zur Bed. "abschüssig" vgl. speziell ahd. sleita "abschüssiges Terrain"; die Bed. "schlank" kann sich aus der Bed. "glatt" in der Rede von Bäumen entwickelt haben, und zur Bed. "gewandt" vgl. glums "glatt, gewandt".
Avots: ME III, 912, 913
Avots: ME III, 912, 913
šļaubans
slēpeniski
slẽpeniski C., Ruj., Salis, (mit è 2 ) Lis., Adv., schleppend; gleitend: es izvilku dē̦lu māti uz slide̦na le̦dutiņa; kamē̦r vilku slēpeniski (Var.: šļūceniskis, šļūteniski u. a.), līdz dēliņu apsuolīja BW. 23621, 2 var.
Avots: ME III, 929
Avots: ME III, 929
slida
slidains
slīdēt
slîdêt: uz slīdamu (= slide̦nu) vietu Getzel Psalm 73. Zur Etymologie auch Scheftelowitz KZ. LVI, 179.
Avots: EH II, 526
Avots: EH II, 526
slidins
slidns
slidots
slids
sliede
sliẽde Karls., Ruj., Salis, Widdrisch, Siuxt, Selg., Kandau, Nigr., Kursiten, Tr., slìede 2 Kl., Kr., Prl., slìede C., PS., Wolm., Arrasch, Jürg., Ermes,
1) die Spur
U.; das Geleise (vom Wagen od. Schlitten) U.; der Gang, den Menschen od. Tiere im Getreide od. Gras gemacht haben (bei U. der Plur.): sunīšiem sliede pazuduse LP. VI, 941. man kājiņa ieslīdēja ve̦cu ļaužu sliedītē BW. 30659. apkārt kalnu aptecēju ar vizuļu vainadziņu; pakaļ, tautas pa sliedīti, pa vizuļu birumiņu 13325. kuo es ... padarīju nuoiedama druviņā? sliedi vien padarīju nuoiedama, atiedama 28020. kas pļaviņu nuosliedēja? sliede sliedes galiņā. Jāņa bē̦rni nuosliedēja Jāņa zâles lasīdami 32374, 4 var. iedami pa sliedi, kur vīriņš bija kluci vilcis Pas. II, 227. Sprw.: pa iebrauktu sliedi viegli te̦k;
2) Plur. sliẽdes, sliêdes 2 Gr.-Essern, das Geleise der Eisenbahn, die Schienen:
dzelzceļa sliedes Antrop. II, 96. Da le. ie für slav. ĕ in Lehnwörtern sehr fraglich ist, dürfte sliede eher als Erbwort nebst slav. slĕдъ "Spur" und apr. slidenikis "Leithund" zu slids, slidêt gehören.
Avots: ME III, 937, 938
1) die Spur
U.; das Geleise (vom Wagen od. Schlitten) U.; der Gang, den Menschen od. Tiere im Getreide od. Gras gemacht haben (bei U. der Plur.): sunīšiem sliede pazuduse LP. VI, 941. man kājiņa ieslīdēja ve̦cu ļaužu sliedītē BW. 30659. apkārt kalnu aptecēju ar vizuļu vainadziņu; pakaļ, tautas pa sliedīti, pa vizuļu birumiņu 13325. kuo es ... padarīju nuoiedama druviņā? sliedi vien padarīju nuoiedama, atiedama 28020. kas pļaviņu nuosliedēja? sliede sliedes galiņā. Jāņa bē̦rni nuosliedēja Jāņa zâles lasīdami 32374, 4 var. iedami pa sliedi, kur vīriņš bija kluci vilcis Pas. II, 227. Sprw.: pa iebrauktu sliedi viegli te̦k;
2) Plur. sliẽdes, sliêdes 2 Gr.-Essern, das Geleise der Eisenbahn, die Schienen:
dzelzceļa sliedes Antrop. II, 96. Da le. ie für slav. ĕ in Lehnwörtern sehr fraglich ist, dürfte sliede eher als Erbwort nebst slav. slĕдъ "Spur" und apr. slidenikis "Leithund" zu slids, slidêt gehören.
Avots: ME III, 937, 938
sližens
šļudans
šļūdeniski
šļûdeniski Arrasch, C., Ogershof, Golg., Saikava, Sessw., (mit û 2 ) Siuxt, Adv., = šļūceniski, šļūteniski: izvīlu dē̦lu māti uz slide̦nu le̦dutiņu,... vilku šļūdeniski (Var.: šlūceniski) BW. 23621, 5.
Avots: ME IV, 78
Avots: ME IV, 78
sludens
šļūgans
šļūgans,
1): "gurde̦ns" (mit ù 2 ) Alswig; "ļe̦gans, vaļīgi sasiets" Lenzenhof;
2): "glums, slide̦ns" Meiran: visas teciņas tagad tik šļūganas; "slide̦ns, slīps" (mit ũ) Nötk.
Avots: EH II, 647
1): "gurde̦ns" (mit ù 2 ) Alswig; "ļe̦gans, vaļīgi sasiets" Lenzenhof;
2): "glums, slide̦ns" Meiran: visas teciņas tagad tik šļūganas; "slide̦ns, slīps" (mit ũ) Nötk.
Avots: EH II, 647
uzmānīt
uzmānît, täuschend, trügend hinaufschaffen: uzmānīt kuo uz klētsaugšu, uz slide̦nu le̦du.
Avots: ME IV, 357
Avots: ME IV, 357
vilināt
I vilinât, betrügerisch locken, verführen U.: Viļums mani vilināja nuo kalniņa lejiņā BW. 9555. mani vilināja viņas... skaistums Skalbe Kâ es 28. jumprava vilināt vilina pie sevis LP. VII, 1070. augļi karājās vilinādami Pas. IV, 268. viss vilina, valdzina R. Sk. II, 173. tautieti, kam tu mani vilināji? ne tev bē̦ra kume liņa, ne slide̦nu kamaniņu BW. 25867. Zu vilˆt.
Avots: ME IV, 587
Avots: ME IV, 587