Paplašinātā meklēšana

slìece C., PS., Neuenb., sliêce ² Karls., Dunika, Līn., Iw., slìece ² Kr., Kl., Prl.,

1) die Schlittensohle
U., Bielenstein Holzb. 555, Selb., Lasd., (mit ìe ) Wolm., Schlittenschleife Bielenstein Holzb. 27: vienu slieču ragutiņas BW. 23634, 4;

2) das Holz am Flügel des Zugnetzes Bielenstein
Holzb. 669 (mit Abbild.);

3) der Schweller am Wagenkorbe
L.;

4) Stütze
St. - In der Bed. 4 zu slìekt 1; in der Bed. 1-3 - wenn mit ie aus ei - zu slaika (s. dies), oder aber (nach Leskien Nom. 266 "vielleicht" und nach Trautmann Wrtb. 269) - wenn mit ie aus en - zu slīkt.

Avots: ME III, 937

slìecenieks C., Arrasch, = sliecnieks.

Avots: ME III, 937

‡ aizgumza, eine geringe Biegung, Krümmung: aizgumzā sliece pārplīsa Vīt.

Avots: EH I, 26

atstuõpe C., (auch wohl atstuokle), das Gebinde, das die beiden Enden der Biegung an den Schlittensohlen (galvas) mit den Stützen (mietnes) verbindet: viņam visām ragavām dzelzs atstuopes Dok. A, Kand., Kreuzb., Laud. - Nach L., St., U. die vordere Biegung an den Schlittensohlen (?). ["Strick zwischen den vorderen Femer-Enden und den Enden der Vorderachse", s. Bielenstein Holzb. 549 und 557. In Gr. - Buschhof, wo uo zu ū geworden ist, sei atstūple (wohl aus *atstuople) eine "klūga vai dzelzs stienis, kas savienuo ragavu slieces uzliektuo galu ar pirmuo mietni"; im hochle. Werssen dafür atstulpe (aus atstūple?)].

Avots: ME I, 198

džirkstêt, - u, - ēju, knirschen, knarren: zuobi viņam džirkst Druv. I, 50. džirkstēja kamanu slieces Vēr. II, 419. Refl. - tiês, funkeln, sprühen: acis tam džirkstas Altr. asins zieds 63. [Vgl. dzirkstêties].

Avots: ME I, 564

glaume̦ns, glatt: glaume̦ns ceļš; glaume̦nas slieces. kuoks nuoē̦ve̦lē̦ts glaume̦ns Plm.

Avots: ME I, 622

gùmza,

1): auch (mit um̃ ) Nötk.; sliece nenuolīka vis labi, - izsita gùmzu ² (izliecās uz ārpusi) Erlaa; "līkums (piem., kuoka stumbrā), kupris" (mit um̂ ) Skaista, Warkl.; "ein Höcker"
Segew.;

2c): gumzu gumzãm, watschelnd
Segew.;

3): "= gumža 2" Segew.; wer wackelnd und gebückt geht (mit um̂ ) Warkl.; ‡

4) "der Wolf"
Segew.; ‡

5) "čupa, kušķis" (mit um̃ ) Dond.: liela g. naudas Dond. piepēši sagriežas sirds, un pasaule saiet gumzā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 173.

Avots: EH I, 419

gùmza C., gum̃za PS., gum̂za ² Grünh.,

1) eine jähe Biegung, Krümmung, Unebenheit
Etn. I, 18: sliecei, luokam liela gumza C., AP., Lös., Lubn., Tirs. pašaura vē̦de̦ra gumza Konv. ² 491;

2) eine unebene Stelle im Kleide, die Falte:
biksas bij vienās kŗuokās un gum̃zās Dond. gumzu gumzām,

a) kraus
Mag. XIII, 2, 50; dzija gumzu gumzām, ungleich gesponnenes Garn Bers.;

b) schief und krumm,
līkumu līkumiem: siena izbūvē̦ta gumzu gumzām A. -Rahden;

c) gumzu gumzām iet, schlotternd, wackelnd gehen
Druw., Etn. II, 94; A. XIII, 493;

d) [gumzu gumzām ēst, eilig essen, schlucken;]

3) ein Töpfel, Trödler, ein ungeschickter Mensch, einer, der wackelnd geht
Etn. IV, 33, [gum̂za ² ] Dond., [Dricēni]: tu, gumza, pat tādu nieku nepruoti padarīt, kâ nākas A. XIII, 493. tāda čāčiņa, tāda gumza Alm. [gumz- ist wohl aus gum- in gumt) erweitert (etwa mit dem z von burzît).]

Kļūdu labojums:
fraze no Konv. ² 491 jāpārceļ 2. nozīmes nodalījumā (die Phrase aus Konv. ² 491 gehört zur Bed.2).

Avots: ME I, 681

gum̃zaîns [Ruj., Nigr.], krumm, gekrümmt, voll Krümmungen: luoks, slieces ir gumzainas, ja nav nuolīkušas slaidā līkumā, bet vietām ielīkušas par daudz, vietām par maz A. XIII, 493. [gum̃zains maiss Wandsen, ein Sack, der nich gleichmässig vollgestopft ist; gum̃zains ritenis Jürg., ein nicht ganz rundes Rad.]

Avots: ME I, 681

[iedilt,

1) durch steten Brauch gangbar werden
L.: ass jau iedilusi, die Achse ist schon abgeglättet. ragavu slieces iedilušas N. - Peb.;

2) abnehmen
(intr.), kleiner od. mager werden: iedilis mēness Wolm. iedilis (= nuovājējis) cilvē̦ks Arrasch.]

Avots: ME II, 9

izlìekt [li. išleñkti], tr.,

1) ausbiegen:
kaplim zuobi nav taisni, bet izliekti ar vē̦de̦ru uz āru Konv. ² 1600. uz āru izliekts, konvex 1848;

2) biegend hervorbringen:
luokus, slieces. Refl. - tiês, sich ausbiegen: kāta gals tiecas pie zemes, lai arī viņam būtu nez kâ jāizliecas Vēr. II, 935.

Avots: ME I, 765

izriêzt (li. išrę́zti), tr., ausbeugen, vorstrecken: krūtis izriezt, sich in die Brust werfen Stari III, 35. sēd izriezis krūtis un ausis MWM. VII, 839. uz priekšu izriezti žuokļu kauli Tēv. Refl. - tiês, sich ausbeugen, ausweichen, sich werfen, hervortreten, vorspringen: grīda, durvis, trauka dibe̦ns izriežas Etn. IV, 34. mucas galdi, baļķi sienā izriezušies Lasd., Lub., Nerft. ragavām slieces izriezušās Bers. vaigu kauli it kâ vairāk izriezušies uz āru Druva I, 46. viņš iet izriezies, krūtis izriezis Lasd., Lub., Nerft. saspieda abas ruokas sānuos, izriezās, kâ jau kungi mē̦dz darīt Dok. A.

Avots: ME I, 792

kaba, kabe (li. kabė˜ "Haken"), kabis [li. kabỹs "крючек у застежки"]

1) die Sparre mit einem Abstumpf od. Wurzelende beim Lubbendach
Biel. H. 26, [Dond., Ugalen];

2) ein krummer, schlittensohlenartig gewachsener Baum
Saticken; [kabe Wilzen], eine natürliche, nicht durch Menschenhand hergestellte Schlittensohle [Bielenstein Holzb. 555]; kabe - neizstrādāta ragu sliece Grünh., Siuxt, N. - Sessau;

3) ein Hölzchen zum Befestigen der Bank in den Bööten:
laivas vidū atruodas buŗu suols, piestiprināts ar divām kabītēm pie katras laivas malas Etn. II, 107; n. U. die gebogenen Balken, welche Bööten die Haltung geben;

4) kabe U., [Degunen], ein Watenetz:
par kabi sauc nelielu tīklu, kuŗam spārnu malās atruodas kabes, t. i. sliecei līdzīgi kuoki Kand., Saticken [s. Bielenstein Holzb. 669];

5) kabe, Frosch als Köder
Aps. [Nebst kabinât Zu li. kabė´ti "hangen", kebẽklis "Haken", apr. kabīuns "gehangen", und vielleicht r. кóбень "ein sich krümmender Mensch", кобéнить "krūmmen"; vgl. Berneker Wrtb. I, 535, Trautmann Wrtb. 112, Solmsen Beitr. 205, Fick Wrtb. III ⁴ , 71, Bugge BB. III, 103 unld Petersson Heterokl. 77 ff.]

Avots: ME II, 129

kable, = kaba 2; ar sakni izcirsts kuoks ragu sliecei Ruhental.

Avots: ME II, 130

kakaža,

1) ein Holz mit gekrümmtem Ende, mit dessen Hilfe Schwungstangen und Schlittensohlen die gehörige, tadellose Krümmung erhalten:
kakaža - kādas 5 pē̦das gaŗš kuoks ar līku galu, kuŗu lietuo pie līkšu liekšanas, lai neme̦stuos gaņģī Etn. II, 50. lai slieces, tās liecuot, piegultu pie formas, tās piepiež ar kakažu A. XI, 250. līka, līka dē̦la māte, kâ līkā kakažiņa BW. 25305;

2) [auch kakazis, s. Bielenstein Holzb. 631], ein Baumstumpf mit zwei Wurzeln, der als Stütze od. als Unterlage eines Hebels beim Heben schwererer Gegenstände oder beim Herausziehen von Baumstämmen dient
Illuxt;

3) = kabu, das hervorragende Wurzelende am Sparrbalken
Oberl., St., Konv. ¹

4) = kabe, ein Netz [AP.], Lasd., Serb., Nötk.;

5) eine krumme Deichsel bei den alten Flachsmaschinen
N. - Schwanb., Stom.;

6) etwas Krummes, Altes; auch als Schimpfwort:
nebija ne˙kādas krietnas ragavas, bija tikai tādas kakažas A. XVI, 283;

[7) "āķis ratiem pakaļā virves aizmešanai" Wessen. - Mit Reduplikation zu li. kẽžas "корявое, уродливое дерево"? Dagegen nach Būga KSn. I, 192 nebst kakale II zu li. kakar̃lis "ilga mentė, lenktu galu, puodams maišyti, neištraukus jų̄ iš pečiaus", r. кокора "лѣсина с корнем", кочера "суковатое дерево, коряга", кочерга "Ofenkrücke."]

Avots: ME II, 137

[lìecums ² Mar., Bers., Kosenhof, Schwanb., Sessw., Warkh., Warkl., Neu - Wohlfahrt, liêcums ² Lautb., = lìekums

II; "luoka vai slieces izliektā daļä Morizberg.]

Avots: ME II, 492

lìekt (li. leñkti), [liẽkt Dunika, Iwanden, Līn.], -cu, tr.,

1) biegen, krümmen:
slieces, luokus, lagzdus. mans pūriņš vāku liece BW. 7732. zem grūta ve̦rga sluoga liekti Asp.; vīzes liekt, Bastschuhe flechten: kas vilkam vīzes lieca? BW. 2374;

2) bewältigen:
viņš nevar vis viņu liekt Tals. līdz vakaram nevar vis šuo lauku liekt Tals. Refl. -tiês, sich biegen, sich bücken: kas negrib liekties, tam grūti art. tencināja pie zemes liekdamies LP. V, 359. iebraucam mežā, kur ceļš liecas Aps. [Nebst lìks, lìkt, lùoks, lùocît zu apr. lanctis "Kräuel", askl. sъle̦šti "krümmen", r. лякiй "krumm", an. lengia "Riemen" (vgl. le. kur. leñce) u. a. bei Berneker Wrtb. I, 707 f. und Trautmann Wrtb. 159.]

Avots: ME II, 496

mìetne C., Ronneb., [Wessen], Alt-Ottenhof, U., [mìetne ² Kl., Kr., miẽtne Jakobshof, Līn., Salis., [Kabillen], die Stütze auf den Schlittensohlen [Bielenstein Holzb. 556 f.]: dze̦lza slieces, vaŗa mietnes BW. 26031; [mìetne ² Nerft "ragavu daļa". Nach Leskien Nom. 378 zu mìet.]

Avots: ME II, 656

nùodèldêt, tr.,

1) abnutzen, abbrauchen:
viņš paņēma nuode̦ldē̦tu alvas kaŗuoti Vēr. II, 646; nuode̦lde̦ts juoks, ein abgedroschener Witz; nuode̦ldē̦ts teikums Kaudz. M.; nuode̦ldē̦tas frazes Vēr. I, 1279;

2) tilgen, abtragen:
nuodeldēt nuo pirkuma maksas A. XX, 141. - [Refl. - tiês, sich abnutzen: slieces nuodeldējušās Bauske u. a.]

Avots: ME II, 773

padē̦kls (unter padêklis): ein gewisser Bestandteil eines Holzschlittens ("kuoks. kuo ar tapām pieurbj vis˙gaŗām zem slieces, lai sliece tik ātri nedilst") Auleja.

Avots: EH II, 127

‡ pãrskleñst Dunika, seitwärts (sāniski) hinübergleiten: ragu sliece pārsklenda pāri akminim, kas bija uz ceļa.

Avots: EH XIII, 210

pavize, der gekrümmte Vorderteil der sliece an den ragavas: ragavām laba pavize (t. i., slaids līkums, kas nav pārāk stāvs) Stelph., Sunzel; s. die Zeichnung.

Avots: ME III, 139

racekne(s): raceknes slieces Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73. r. ragavas ("?") ebenda.

Avots: EH II, 348

racene(s) Wid. "Schlittensohlen, die nicht gekrhmmt worden sind, sondern mit krummer Wurzel aus der Erde gegraben sind" Dond. n. RKr. XVII, 75: ragavu slieces šinī nuovadā lietuo divējādas: racenes un liektās A. XI, 249. Zu rakt.

Avots: ME III, 460, 461

racene(s) Wid. "Schlittensohlen, die nicht gekrhmmt worden sind, sondern mit krummer Wurzel aus der Erde gegraben sind" Dond. n. RKr. XVII, 75: ragavu slieces šinī nuovadā lietuo divējādas: racenes un liektās A. XI, 249. Zu rakt.

Avots: ME III, 460, 461

sakļaût Domopol, tr., zusammenschmiegen, zusammenlegen: papeles ar... kuopā sakļautiem zariem Latv. viņš sakļāva ruokas pār galvu Akurater. putni ar sakļautiem spārniem Saul. I, 125. čūska ar sakļautiem, zvīnainiem spārniem Zalktis I, 24. Refl. -tiês, sich (seitwärts, schief gegeneinander Kronw.) neigen; sich zusammenschmiegen, -pressen, -drücken; zusammensinken; sich schliessen (von Blumen): šis šķūnis ilgi neturēs: gluži sakļāvies Erlaa. labība sakļāvusies N.-Peb. slieces sakļāvušās Kronw. grābeklis sakļâvies Wessen. ve̦cā ce̦pure pa˙visam sakļāvusēs Vēr. II, 1239. sakļāvusēs platmale A. XX, 642. virve sakļaujas viņa ruokās A. Upītis. dubļi sakļaujas tūliņ kuopā MWM. VII, 324. līdzrunātaji sakļaujas tik šauri, ka ne˙viens viņu nevar ieraudzīt B. Vēstn. viņa spēcīgais augums bija tâ kâ sakļāvies A. v. J. 1900, S. 726. viņš izskatījās vēl vairāk sakļāvies nekâ agrāk Vēr. II, 907. ziedi sakļaujas pie pārgruozībām ebenda 408. lapiņas sakļāvušās viena pie uotras ebenda 409.

Avots: ME II, 651

sanêt Gr.-Jungfernh. n. U., Kreuzb., N. -Schwanb., -u od. -ẽju (Etn. II, 51), -ẽju, intr., summen U., schnurren V.: gaisma nāca... kâ bitīte sanē̦dama VL. muša sanē̦dama liduoja pa istabu Krišs Laksts. bišu dārzs apklusis sanēt Etn. III, 189. Uogre te̦k dunē̦dama, Daugaviņa sanē̦dama BW. 30710, 3. kamanu slieces sanēja Purap. zeme sanēja maigi Veselis Saules kapsē̦ta 62. Nebst senêt vielleicht zu ir. sanas "Flüstern" und la. sonus "Schall"; doch kann la. sonus auch zu ai. svánati "tönt" usw. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 524 f.) gehören. Vgl. auch got. siggwan "singen" usw. Ob hierher auch li. III p, prs. senauja "tuščią kalbą kalba" (Viltis 1908, 78) gehört?

Avots: ME II, 693

saute U., Misshof n. Etn. I, 18, sàuts (li. šautas "cibi genus, lapiẽnė" KZ. LII, 300) Ronneb., Ermes, sàuts ² Golg., sauts N. - Rosen n. Etn. I, 20, Mar., Plur. sautes U., sauti Uodziena n. Etn. 1, 57, ein Frühlingsgericht von Nesseln (sàuts PS.), Balanden usw., Kräuterkohl U. (nātŗu, lēdzekšu saûts ² Karls.); nātru sauts Segew. n. RKr. IV, 112. sauts, Viehgetränk von gebähntem Gras Wohlfahrt; eine Speise aus kleinen Fischen, vorzugsweise Stinten Lubn. n. Etn. I, 112. zaļa sauta (Var.: sautra) grāvītī BW. 31168, 2, 3; 31166, 2. sautes sakne, Angelikawurzel Elv., U.; sàute, die Bähung: slieces liecuot, tās liek sautē Jürg. Zu sautêt.

Avots: ME III, 777, 778

slaika, eine Art Schlitten mit nicht vorn aufwärts gebogenen Schleifenenden Kurl, n. U. Plur. slaĩkas, ein grosser Bauernschlitten, wo 2 Pferde vorgespannt werden Sackenhausen, N.-Bartau; "divzirgu slēpes" Gramsden. zunächst wohl zu sliece (wenn ie hier aus ei; neben diesem sleik- ein ide. sleig- in an. slikr "glatt", ahd. slīhhan "schleichen", sleihha "Schleife, Schlitten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 390 f.); vgl. auch le. slieka und slaîks, sowie Osthoff IF. XXVII, 169.

Avots: ME III, 913

slìecnieks Drobbusch, Nötk., sliêcnieks ² Kads., slìecnieks ² Adsel, wer Schlittensohlen (slieces) anfertigt.

Avots: ME III, 937

slìece,

1): auch (mit iê ² ) Grob.; agrāk bijušas tikai izcirstas slieces ² , tagad tikai liektas KatrE. kamanu slieces Apsk. 1903, S. 82. vienu slieci kamaniņas BW. 18456, 1. situ kāju pie [kamanu] sliecītes 17877.

Avots: EH II, 527

I šļũtêt Jürg., -ẽju, = slũtêt, längs der Erde ziehen, schleppen U.; die Füsse schleppend gehn Grünwald; gleiten, rutschen: viņš šļūtē kājas gar zemi A. v. J. 1892, S. 69. ja kalējs ragavu dzelzi sliecei uz iekšpusi piesit, tad ragavas šļūtē Stelp. uz vienas gūžas, šļūtēt jeb rāpuot Austr.; mit einer šļũte IV (Erde) wegschaffen (mit ũ) Frauenb., tragend (Jürg.) oder fahrend (Bauske) schleppen, wohin schaffen: šļũtēja visu dienu ūdeni; auf Unterlagen (etwas Schweres) vorwärts schieben Lennew. Refl. -tiês,

1) schleppen
(intr.), rutschen: zābaki neveikli šļūtējas pa grīdu Druva I, 1115. tas smagi šļūtē̦tuos uz priekšu CTR. XIV, 22;

2) = šļūterēties Segew. (mit ũ).

Avots: ME IV, 80

I šùtne ² Tirs. n. RKr. XVII, 82, šûtne ² AP., eine eingefahrene Grube, Gruft (auf dem Winterwege): dziļā ziemā, kad pa vienu pašu vietu brauc, šur tur vienu pusi ceļam slieces vietā izbrauc dziļāku, tā ir šūtne Druw. n. Etn. II, 130. ceļš ... izbraukts šūtnu šūtnēm Tirs. n. RKr. XVII, 82. tirdziniekiem ... plūstuot ... ceļš tika ātri izstaupē̦ts; izsitās šūtne viena pēc uotras Austriņš M. z. 9.

Avots: ME IV, 112

uzkuôst (li. užką "aufbeissen"),

1) beissend auf etw. geraten, aufbeissen:
uzkuost (ē̦duot) zvirgzdu;

2) etwas geniessen, einen Imbiss nehmen
U.: ieies kruodziņā uzkuost LP. V, 68. viesi steigšus uzkuoda un iedzēra BW. I, S. 178. uzkuoda, kuo dieviņš svētījis III, 1, S. 76. Part. praes. uzkuožami(e), der Imbiss: paņe̦muot līdz brandvīnu un uzkuožamuos BW. III, 3, S. 875. brūte pasniedz par uzkuožamuo (als Imbiss) riku plāceņa III, 1, S. 23. uzkuožamiem (als Imbiss) pasnieguši de̦su LP. VII,, 619. viņš iekuoda aukstus uzkuožamus Vēr. II, 438. Refl. -tiês,

1) = uzkuôst 2: tas dabūja gabaliņu siera uzkuosties BW. III, 1, S. 100. uzkuožuos kumuosiņu BW. 8100;

2) anbeissen (vom Fisch):
zivs uzkuodās uz makšķeres;

3) geraten auf:
izkapts uz akmens uzkuodusies (beim Mähen). sliece uzkuodusies uz plika akmens (beim Fahren). uzkuosties zvirgzdam (beim Essen);

4) gehässig verfolgen; sich erbosen:
viņš ir uz mani uzkuodies Sessw. uzkuosties savam ienaidniekam Bauske;

5) u. kam, auf jem. mit Forderungen eindringen
Segew. - Subst. uzkuôdumi, der Nachtisch V.

Avots: ME IV, 349

I vietêt, -ẽju, welken lassen, (langsam) trocknen (tr.) U., (mit iẽ ) Bauske, C., PS., Sermus, Trik., Wolmarshof, (mit ìe ² ) Erlaa, Golg., Kr., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; (im Feuer, in heissem Wasser od. heisser Asche) erhitzen (um biegsam zu machen) Frauenb., Nikrazen (mit iẽ): saule... spīdēja. nuopļautās spailes vietē̦dama un žāvē̦dama Janš. Bandavā II, 71, vietējat ābuliņu! BW. 28630. gar zemīti saule te̦k baltābuolu vietē̦dama 28687. pin, bitīte, smilgu krē̦slu saulītzs vietē̦dama! 30385, 3 var. cērtiet, brāļi, uoša kārtis, vietējiet (Var.: vītējiet) saulītē! 32305 var. trīs pagales apses malkas uz ārdiem vietējamas (Var.: sutināmas) 25961 var. zari nuolīkuši dzīpariņus vietējuot (Var.: kaltējuot, žāvējuot) 7121 var. gaļu vasarai ceplī vietē Mērdzine, Zvirgzdine. iesalu liku ceplī vietēt ebenda. nav kur drēbju vietēt ebenda. dūmuos žāvē̦tas (vietē̦tas) de̦sas Kat. kalend. 1901, S. 120. vietē pirtes sluotiņu Plūd. Llv. lI, 364. slieces, lùokus vietē, kad liec Nikrazen. Refl.-tiês,

1) sich wärmen, sich erhitzen (z. B. am warmen Ofen, in der Badstube, in der Sonne)
Frauenb.;

2) "baduoties" Zvirgzdine. Zu vīst.

Avots: ME IV, 673, 674

virdzêt: kad laiva atšaujas uz krasta malu, tad ūdens iepakaļis virdz un jaucas un burzguļuo Blaum. Raksti VII ⁵ (1935), 296, griež sniegā slieces virdzuošas vagas X ⁴ (1938), 134.

Avots: EH II, 787

žņir̂kstêt Adl., Burtn., C., (von einem kurzen Geräusch!), Erlaa, Golg., Heidenfeld, Jürg., Kalz., KatrE., Kegeln, Kl., Lenzenhof, Lubn., Mar., Marzenhof, Meselau, N. - Peb., Prl., Saikava, Schwanb., Selsau, (mit ir̃ ) C. (von einem andauernden Geräusch!), Fockenhof, Kegeln, Lems., Salis, (mit ir̂ ² ) AP., Arrasch, Grünw., = šņir̂kstêt, knirschen Bērzgale, Grawendahl, Kokn., Makašē̦ni, Ružina, Warkl., Vīt.: ja maizē smiltis, tad ē̦duot zuobi (zuobuos) žņirkst Panemune u. a. aiz dusmām grìež zuobus, ka žņirkst vien. kaķis ē̦d peli, ka žņirkst vien. kad ar ragavām brauc pa granti, vai nazi uz akmens vai ķieģeļa trin, tad žņirkst. plāns le̦dus žņirkst pāri staigājuot Saikava. slieces žņirkst sniegā A. Upītis J. l. 22. žņirkstuot spiežas dzelzs caur miesu Druva II, 392. grāba grantē̦tuos celiņus, ka žņirkstēja vien Jaun. mežk. 79.

Avots: ME IV, 826

zvìļuôt ² Prl.,

1) glänzen, leuchten, funkeln, flimmern
Burtn., Lennew., (mit ì ) AP., C., (mit ĩ ) A. - Ottenhof, Bauske, Frauenb., Jürg., Ruj., Salisb., Schibbenhof, Wolmarshof, (mit ì ² ) Bers., Golg., Sonnaxt, (mit î ² ) Karls.; (vielfarbig) schillern (mit ĩ ) Nötk.; glimmen U., Bauenhof, Dickeln, Lappier, Matthäi, Podsem, Puikeln: uogles zvīļuo Burtn., Wolmarshof u. a. tauki zupas virsū zvīļuo Karls. tāda putra, ka zvīļuo vien (vor lauter Fett) Schibbenhof. čūskas gludā āda saulē drausmīgi zvīļuoja Lennew. izkapts zvīļuo Frauenb. ragavu slieces zvīļuo Burtn. rāmais e̦ze̦ra līmenis spuožajā mēness gaismā burvīgi zvīļuoja Lennew. starp kalniem, kur e̦ze̦ri zvīļuo Akuraters Astras 28. zils e̦ze̦rs tālumā kâ zvīļuo! Latv. tāltālā krastā sudraba pilsē̦ts zvīļuo ebenda. caur gaisu, kas saules staruos zvīļuo Kasparsons Starp zvaigznēm. zvīļuos mēnesnīcas bālas Zalktis Nr. 3, S. 86. zvaigznēm zvīļuojuot Stari II, 981. rīta blāzma nezvīļuo kâ ugunsgrē̦ks Bešina pļava 1. liekas, gar apvārsni zvīļuotu liesmas Vēr. II, 1068. tuorņa krusts... maigi zvīļuo Stari I, 138. zuobens mirdz un zvīļuo Krūza Zelta laipa 12. izdzisa dakts, kas tumsā zvīļuoja A. Brigader. acis mums zvīļuo MWM. X, 68. (acis) zvīļuo ar savādu... spuožumu Veselis Saules kapsēta 18. zvīļuojuoša jūŗa Stari II, 200. linu aude̦kls zvīļuot zvīļuo Heidenfeld. zvīļuojuošu zīdu MWM. VI, 481. kas tai bija mugurā, zvīļuoja un laistījās 662;

2) klaffen:
it kâ... jūŗas ūdeņu vidū zvīļuotu divi dziļi tumši atvari Veselis Saules kapsēta 18. sūneklī bija izkuosts... ruobs. viņš zvīļuoja kâ me̦lna nejauka mute 119. Refl. -tiês, = zvīļuôt 1: juostu gali zvīļuojās (Var.: zvīguļuo, spīguļuoja) BW. 5726, 2 var. stikla spaļi matuos... zvīļuojas Stari I, 149. skaidra un zila zvīļuojas debess Pūrs II, 61. baltā bārda... zvīļuojas bluķī Pas. II, 164 (aus Kalleten). Zu zvīls I; s. Wood Postconson. w in Indo-europ. 79.

Avots: ME IV, 780