Paplašinātā meklēšana

‡ àizmê̦sluôt, = piegružuôt: a. celiņu Trik.

Avots: EH I, 39

‡ àizpē̦rsluôt,

1) (beim ersten Schneefall) mit einer dünnen Schneeschicht bedecken:
ceļš jau aizpē̦rsluots;

2) sich mit einigen Schneeflocken bedecken:
luoga rūtis aizpē̦rsluojušas.

Avots: EH I, 42

‡ apbausluôt, verkündigen Für. I.

Avots: EH I, 73

apmê̦sluôt [li. apmėšlúoti] lauku, das Feld bedüngen, Dünger (mê̦sli) auf ein Feld bringen.

Avots: ME I, 107

appā`rsluôt, gleichbedeutend mit appḕ̦rsluôt.

Avots: ME I, 110

appḕ̦rsluôt, intr., mit Flocken von Schnee, Asche bedeckt werden: kuoki ziemā appē̦rsluojuši.

Avots: ME I, 111

‡ apsluotêt (?) AP. "= ‡ apstuokât".

Avots: EH I, 115

apvàisluôt, tr., befruchten, schwängern (von Menschen, Tieren, Pflanzen). Refl. -tiês, sich begatten, belaufen, befruchtet werden: augs apvaisluojas Pūrs III, 94.

Avots: ME I, 133

atkrẽ̦sluôtiês, Schatten werfen, sich wiederspiegeln, sich zeigen: uz sienas atkrē̦sluojās kāda kuoka ē̦na Vēr. II, 643.

Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln

Avots: ME I, 168

[bausluot L., die Bauern aufbieten. Wohl eine Ableitung von bausls.]

Avots: ME I, 268

ìekre̦msluôtiês [Windau, Roop u. a., ìekremslêtiês Sermus, sich räuspern]: saimnieks iekre̦msluojies vien MWM. II, 416.

Avots: ME II, 30

[ìemê̦sluôt, tr., bedüngen, durch sorgfältige, jahrelange Bedüngung fruchtbar machen: lauki labi iekuopti un iemē̦sluoti. iemē̦sluotie lauku stūrīši Duomas II, 32.

Avots: ME II, 45

ìevaisluôt, tr., züchten: luopus. Refl. - tiês, durch Fortflanzung sich vermehren: luopi ievaisluojušies.

Avots: ME II, 85

‡ izmê̦sluôt = izmêzt 1: nams izmē̦sluots Latv. Av. 1855, pielik., № 1, S. 4. Refl. -tiês Frauenb., sich entleeren.

Avots: EH I, 466

izvaisluôtiês, abarten od. ausarten Elv.

Avots: ME I, 824

kaisluôtiês, tollen, toben, unruhig sein Geistershof.

Avots: ME II, 135

kāksluôtiês, leckern, nach einem Leckerbissen trachten: kuo tu te kāksluojies, laizies apkārt Bers., n. A. XV, 2, 237.

Avots: ME II, 190

ķīpsluôt, intr., fasern beim Gespaltenwerden Spr.

Avots: ME II, 389

kre̦msluôt: "qualstern" Segew.

Avots: EH I, 648

kre̦msluot Trd., refl. -tiês, hüsteln, niesen: kaķītis ierūcas tikai un ņe̦mas dikti kre̦msluoties Neik.

Avots: ME II, 273

krẽ̦sluôt (unter krẽ̦sluôtiês): vakars sāk k. Ezeriņš Leijerk. I, 256. sācis k. Pas. XIV, 448. Refl. -tiês: istaba krē̦sluojas vairāk Ezeriņš Leijerk. I, 264.

Avots: EH I, 652

krẽ̦sluôtiês, auch krẽ̦sluôt Plūd., krẽšļuôt, krẽšļuôtiês, dämmern, sich undeutlich zeigen: kalni miglā krē̦sluojās. luktuŗi bālgani krēšļuoja miglā AU. ap zuodu krēšluojas bārdiņa Saul. luoguos krēšļuojas rīts Akur. mūŗi krēšļuojās starp kuokiem MWM.XI, 55. aiz trejiem kalniem zili krēšļuo me̦žs.

Avots: ME II, 276

krê̦sluôtiês, sich bestuhlen (vom Getreide) U.

Avots: ME II, 276

mâksluôt ,* tr., künsteln; mâksluôts *, gekünstelt, erkünstelt: formai vajadzēja būt māksluotai JR. V, 155. viņš baudīja tiešām nemāksluotu laimi JR. IV, 75.

Avots: ME II, 579

mâksluôtĩba ,* die Gekünsteltheit, Unnatürlichkeit, Verschrobenheit: izteiksmes māksluotība Plūd.

Avots: ME II, 579

me̦sluôt, intr.,

1) würfeln, losen:
nu me̦sluojuši, kam pirmajam jālaižas alā LP. VI, 476. par viņu me̦sluoja jeb vilka luozi A. XV, 23. izdalīja tiem caur me̦sluošanu viņu zemi Ap. 13, 19;

2) schätzen, Steuer auflegen
St. Refl. -tiês,

1) das Los ziehen:
tie me̦sluojās (me̦sluoja Fischer) Jon. 1, 7;

2) "?": viņš pats ir pār tiem me̦sluojies (in der letzten Ausgabe dafür: pats tiem... daļu nuolēmis) Glück Jes. 34, 17;

3) Geld zusammenschiessen
Für. I;

4) spuken
(vgl. me̦sls

3), als Spuk erscheinen
Bergm. n. U.; scherzen U.

Avots: ME II, 603

mê̦sluôt, ‡ Refl. -tiês;

1) "nuostīguoties" PV.: kad aplecinuot guovs nemē̦sluojas, tad viņa vēl nav apgājusies ar šuo reizi;

2) sich (von selbst) düngen
PV.: tīrums mē̦sluojas, kad papuves zâli nenuogana, bet apaŗ līdz ar sūduojumu;

3) Zaubereien treiben, ("pesteļuoties"): saimnīca, kas ... mē̦sluo[ju]sies Pas. XV, 500 (aus Plm.).

Avots: EH I, 809

mê̦sluôt [(li. mėšlúoti), mêšļuôt ² Wandsen], mêšluôt Tals.,

1) tr., intr., düngen:
laukus, zemi. kur cīrulis mē̦sluo, tur cīrulis pļauj;

2) Exkremente von sich geben:
ja līķa zirgs nuo sē̦tas izbraucuot mē̦sluo, tad tais mājās atkal kāds mirs BW. III, 3, 860. Subst. mê̦sluõjums, das Gedüngte, das Gedüngthaben, die Düngung; mê̦sluôšana, das Düngen; mê̦sluôtãjs, wer düngt.

Avots: ME II, 621

mê̦sluotne, das Kehrichtfass Dr.

Avots: ME II, 621

miẽsluot: weitere Belege dafür gibt Zēvers IMM. 19321, 143 (auch aus Getzels Psalmen).

Avots: EH I, 825

[miẽsluot Tr. (Mar.

1) "?": ar labiem draugiem allaž miesaluot un smaidīties Manz. Post. II, 18.] Refl. - tiês,

1) spielem
(bibl.): [ļaudis apsēdās ēst un dzert un cēlās augšam miesuoties Glück II Mos. 32, 6. ar labu draugu miesuodamies līksms būt Manz. Post. III, 175];

2) buhlen
Elv.; sich fleischlich vermischen Dr.: [miesa cilvē̦ku spiež miesluoties Zaravič;

3) "sich schmackhaften Speisen laben"].

Avots: ME II, 655

[misluoties, zweifeln Für. I.]

Avots: ME II, 636

nemâksluôtĩba ,* Ungekünsteltheit, ungekünsteltes Wesen, Natürlichkeit Plūd.

Avots: ME II, 723

nemâksluôts ,* ingekünstelt: nemāksluots tē̦luojums.

Avots: ME II, 723

nùocīpsluôt, ‡

4) "unnütz mit Garn oder mit einer Schnur umwickeln"
N.-Bergfried.

Avots: EH II, 36

nùocīpsluôt,

[1) von Sehnen od. Fasern befreien]:
jaunas pupu pākstes tiek nuorautas, nuocīpsluotas un tad iebē̦rtas vāruošā ūdenī Wid.;

[2) (mit "i")"ātri nuoskriet" Serben;

3) "sehnig werden"(?)
MSil.]

Avots: ME II, 768

nùomê̦sluôt, ‡ Refl. -tiês, sich abreinigen AP., Fest., Lub., Stelph.: guovs ir gan atne̦susies, bet nav vēl nuomē̦sluojusies.

Avots: EH II, 68

nùomê̦sluôt, nùomêšluôt Tals., tr., bedüngen: zeme labi jānuomē̦sluo. nuomē̦sluota durvju priekša BW. 14152, 5.

Avots: ME II, 819

nùome̦sluôta tiesa, das Los Jos. 15, 1.

Avots: ME II, 818

nùome̦sluôta tiesa, das Los Jos. 15, 1.

Avots: ME II, 818

nùopā`rsluôt, s. nùopḕ̦rsluôt.

Avots: ME II, 827

nùosluôtêt, tr., abprügeln: ej tūliņ ārā pēc žagariem, lai es tevi nuosluotēju! A. XI, 103.

Avots: ME II, 854

nùovîsluôt, intr., fein abregrren: tagad tikai tâ nuovīsluoja, das war nur ein kleiner Staubregen Dond.

Avots: ME II, 889

‡ pamê̦sluôt, ein wenig düngen: p. zemi.

Avots: EH II, 156

pãrmê̦sluôt, tr.,

1) überdüngen:
lauku;

2) zu viel düngen:
mē̦sluojuot stipri jāsargās nuo pārmē̦sluošanas Tēv.

Avots: ME III, 167

pàrsluôt, pḕ̦rsluôt, = pārslât, intr., in Flocken schneien: sniegs pārsluoja lē̦nām Por.

Avots: ME III, 176

pḕ̦rsluôt, s. pā`rsluôt (ME. III, 176).

Avots: EH XIII, 229

pē̦sluôt,

1) in feinen Flocken schneien
U.;

2) zu Asche werden (von Kohlen)
U., Freiziņ.

Avots: ME III, 211

pìemē̦sluôt, verunreinigen: ķēve... piemē̦sluo vai visu stalli, lai tikai zē̦ns mēž LP. VI, 1, 500. siens bija putneļu piemē̦sluots LP. VI, 1, 427.

Avots: ME III, 272

pìevaisluôtiês, pievaišļuôtiês,

1) sich füllen mit heranwachsenden Tieren:
dīķis pievaisluojies ar zivīm Dunika;

2) sich stark vermehren (wachsend):
daudz varžu pievaišļuojies Golg.

Avots: ME III, 307

pirtssluôta, der Badequast: izslauka ar pirtssluotu istabu Balss. sieviņa sasēja sev pirtssluotas, ka varētu svē̦tvakarā izpērties Lautb. Luomi 196.

Avots: ME III, 228

sakrẽ̦sluôtiês, dämmern, dāmmerig werden.

Avots: ME II, 655

samâksluôt,* tr., (ver)künsteln: samāksluotais vārds Klaust: 101. mazliet samāksluotām... dziesmām Zalktis II, 131. mūsu samāksluotā laikme̦tā Vēr. II, 280.

Avots: ME II, 682

samê̦sluôt, ‡ Refl. -tiês "savairuoties" (von Feinden gesagt) Grenzhof n. FBR. XII, 22: gan jau atkal samē̦sluosis.

Avots: EH XVI, 430

samê̦sluôt, tr., tüchtig düngen: puķu duobes MWM. XI, 173.

Avots: ME II, 685

sasluôtêt ² , fest, dicht zusammenlegen: s. kuopiņas Arrasch.

Avots: ME III, 738

sasluõtêt, mehrfach gehen: s. vairāk reižu pie tiesas Jürg.

Avots: ME III, 738

savaisluôtiês: karstā laikā blusas var diezgan s. (mit aî ² ) Kand.

Avots: EH XVI, 462

savaisluôtiês, sich durch Geburten reichlich vermehren Wid.: gada laikā savaisluojas tādā kārtā 6 - 8 paaudzes Konv. ² 912.

Avots: ME III, 779

sirsluôtiês (unter sir̂stîtiês), ‡

2) sich bekümmern, mühen
Lng. (unter sirds).

Avots: EH II, 489

sluôt Gr.-Buschhof, (mit ùo ² ) Bers., sluoju, ohne Zweck umhergehen, schlendern, bummeln: kuo tu sluoj pa tādu

Avots: ME III, 945

sluôta,

1): nom. s. sluota neben gen. pl. sluošu auch Stenden und Pas. VI, 20 aus Selg.;

2): sluotiņa Diet., Knäuelgras;

3): ciema s. - auch AP.; in Auleja dafür salas s.

Avots: EH II, 530

sluôta (li. šlúota "Besen"),

1) der Besen
(nom. s. sluota neben gen. pl. sluošu LP. IV, 103 aus Lesten, 118 aus Usingen; gen. pl. sluošu auch Pas. II, 475): Sprw. jauna sluota labi mēž od. slauka. sluotas siet, Besen binden; sluotas griêzt, Reiser zur Anfertigung von Besen schneiden, ziema tiek kâ ar sluotu aizslaucita pruom Krišs Laksts 11. cepļa (Hasenpot) od. krāsns (Walgalen, Treiden) sluota, der Ofenbesen. peŗamā od. pirts sluota, ein Badequast (aus Birkenreisern mit Blättern daran), sluotas zari, Birkenreiser zum Besenbinden Bielenstein Holzb. 307, N.-Platohn: tam bē̦rzam kuplas lapas, te būs labi sluotas zari BW. 14312. - laumas sluota, ein Hexenbesen (?) U. vēja sluota, - ein Auswuchs auf Bäumen (Birken), wo von einer verdickten Stelle viele Zweige ausgehn U., Golg., Ringmundshof, Saussen. - pār sluotu lēkt, eine Vexieraufgabe, wobei der Springende zu Falle gebracht wird U.;

2) in Pflanzenbenennungen:
laumas sluota,

a) der Spargel (asparagus officinalis
L.) RKr. II, 67; Konv. ² 3967;

b) equisetum arvense Mag. IV, 2, 69; vēja sluotiņa, das Land-Reitgras (calamagrostis epigeios
Roth.) RKr. II, 68; sluotu krūms, spartium Karls.;

3) in Personenbezeichnungen: ciema sluota, eine Person, die sich viel in der Nachbarschaft auf Besuch herumtreibt
U., Salis; vēja sluota, verächtl. Bezeichnung für ein Mädchen: tautu meita, vēja sluota, vainuo manu arumiņu BW. 28151. Zu slàumi (wenn mit uo aus ōu).

Avots: ME III, 946

sluõtât: schlendern Lemb.; "mums tagad jāsluotā atpakaļ uz Karlsbādi Latv." ME. III, 946 zu ersetzen durch "jāsluotā atpakaļ uz Me̦llužiem Austriņš Raksti V, 271".

Avots: EH II, 530

sluõtât Jürg., -ãju, gehen (im Tau, Kot Jürg.): kur ta[d] nu sluotāsi? Zaravič. mums tagad jāsluotā atpakaļ uz Karlsbādi Latv.

Avots: ME III, 946

‡ sluote Tdz. 41495 (aus Saka), BW. 1271, 2 (aus Dond.), (gen. pl. sluošu) 4978, 4 (aus Windau), = sluôta 1.

Avots: EH II, 530

sluôtêt Gr.-Buschhof, Warkl., (mit uõ) Bauske, sluôtuôt Golg., Arrasch, prügeln; zu sluôta.

Avots: ME III, 946

sluôtniẽks, ein Besenbinder V., Dr., Ar.

Avots: ME III, 946

slotrans, slotrams, ein flüssiges Frass für Kühe od. Schweine; eine Tunke, Sauce Dond.: kādu slotramu tu še esi savārījis! Dond. sataisi kādu slotranu pie ce̦ptas cūkgaļas! ebenda RKr. XVII, 53.

Avots: ME III, 940

sluotraža, ein Besenstumpf Rutzau; zu li. slúotražis dass. und le. razda II.

Avots: ME III, 946

‡ sluots, = sluôta 1 (?): piesēja pie sānu div[i] lielus sluotus Pas. V, 170 (aus Ludsen).

Avots: EH II, 530

‡ sluotzari Ceļi VIII, 120, = ‡ sluôšzari ² .

Avots: EH II, 530

‡ *spraisluôt, zu erschliessen aus saspraisluôt.

Avots: EH II, 556

spraisluôts, spraišļuôts, gewölbt: spraisluota aila, ein Bogengang V. spraišļuoti griesti A. XX, 364.

Avots: ME III, 1009

sprausluôt (unter spraũslât): auch (mit aũ ) Siuxt.

Avots: EH II, 557

spriesluôts, gewölbt: spriesluotuos griestus ne̦s pīlāŗi Lautb. Marģeris 5.

Avots: ME III, 1022

sprūksluôt "?": tecēj[a]... kumeliņš... sprūksluodams (=sprauslādams?) BW. 14000, 9.

Avots: ME III, 1026

‡ tasluôt Sauken, viel essen.

Avots: EH II, 667

uzmê̦sluôt, düngen (tr.): zeme labi uzmē̦sluota.

Avots: ME IV, 359

uzpārsluôt: sētnieki ..., aplūkuodami savus ielu gabalus un paslaucīdami viegluo nakts uzpārsluojumu Veselis Dienas krusts 3.

Avots: EH II, 730

uzpārsluôt, ein wenig schneien: sniegs uzpārsluojis.

Avots: ME IV, 364

vaisluôtiês, sich fortpflanzen, sich vermehren L., U.: vaisluajieties un vairuojieties! Glück. lai telītes vaisluojās (Var.: vaišļuojās, vairuojās) BW. 32448.

Avots: ME IV, 444

vīsluôt: mit î ² um Windau.

Avots: EH II, 793

vīsluôt, s. vīslât.

Avots: ME IV, 643

žāpsluôt (mit hochle. ā aus ē̦?) Nerft, unwillig, ohne Lust essen. Vgl. žē̦psluot.

Avots: ME IV, 797

žē̦psluôt, ohne Lust essen Memelshof.

Avots: ME IV, 807

slapjš (li. šlãpias), nass: Sprw. slapjš kâ ūdens žurka. slapjš līdz kauliem, durchweg nass. kur jau slapjš, tur vairāk liet nevajaga. ve̦lns izskrējās slapju muguru (lief mit vor Schweiss nassem Rücken) LP. II, 76. viņa slapja nuobridusies Aps. V, 29. guovīm raganas kāpj mugurā un nuojāj slapjas Etn. IV, 46. "slapjš aiz ausīm" od. "slapjš pakausis" sagt man von einem noch nicht ganz Erwachsenen, einem Grünschnabel: es sen jau kurpēs staigāju, kad tev vēl slapjš bij aiz ausīm Neik. vēl slapjš aiz ausīm un grib jau precēties LP. I, 138. tev jau vēl slapjš pakausis Etn. II, 63. - Subst. slapjums, die Nässe: acīs vinam tāds mazs slapjumiņš A. XX, 163. kam vēl bē̦rna slapjums aiz ausīm Apsk. v: J. 1903, S. 660. Wohl zu gr. χλέπας· νοτερόν πηλῶδες, ή˚ δασύ, ή˚ υ'γρόν Hes. und ir. clúain Wiese", wenn aus ide. *k̑lopni- (s. Fick Wrtb. III4, 537, Boisacq Dict. 467, Strachan BB. XX, 13, Trautmann Wrtb. 306), sowie slav. slota (wenn mit -t- aus -pt-) "Regenwetter; nasse Witterung".

Avots: ME III, 916