izmēzt

izmêzt [li. išmė´žti], tr.,

1) auskehren, ausfegen:
istabu pasuolītes neizmē̦ztas BW. 11234;

2) ausmisten, Dünger ausführen:
mē̦slus LP. I, 90; stalli IV, 63. Refl. - tiês, abortieren Ahs.

Kļūdu labojums:
istabu pasuolītes = pasuolītes

Avots: ME I, 771


izmēzt

izmêzt, ‡

3) ausgraben
Auleja: duobi izmēt buļbām bērt.

Avots: EH I, 466