Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'smēķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'smēķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
iesmēķēt
ìesmēķêt, tr., anrauchen: pīpi. Refl. - tiês, sich ans Rauchen gewöhnen: kas iesmēķējies, tas nuo smēķēšanas nevar viegli vairs atradināties.
Avots: ME II, 68
Avots: ME II, 68
izsmēķēt
izsmẽķêt, tr., ausrauchen: tabaku, pīpi. Refl. - tiês, zur Genüge, nach Herzenslust rauchen: aiziet pie Jānīša izsmēķēties A. XX, 82.
Avots: ME I, 801
Avots: ME I, 801
piesmēķēt
pìesmẽķêt, tr., vollrauchen: nav veselīgi uzturēties piesmē̦ķē̦tās te̦lpās Vēr. II, 142. Refl. -tiês, viel, bis zum Überdruss rauchen: viņš ir par daudz piesmēķējies.
Avots: ME III, 293
Avots: ME III, 293
sasmēķēt
sasmẽķêt,
1) eine gewisse Zeit hindurch rauchen:
s. ve̦se̦lu stundu;
2) anrauchen:
kuo darīsim? sasmēķēsim! Dond. zē̦ni sasmēķēja papirosus. Refl. -tiês, mit üblen Folgen für sich viel rauchen: zē̦ns par daudz sasmēķējies.
Avots: ME III, 739
1) eine gewisse Zeit hindurch rauchen:
s. ve̦se̦lu stundu;
2) anrauchen:
kuo darīsim? sasmēķēsim! Dond. zē̦ni sasmēķēja papirosus. Refl. -tiês, mit üblen Folgen für sich viel rauchen: zē̦ns par daudz sasmēķējies.
Avots: ME III, 739
smēķēt
smẽķêt, -ẽju Dond., Wandsen, Selg., Bauske, Siuxt, Gr.-Essern, Bornsmünde, Grünh., Widdrisch, rauchen (Tabak). Subst. smẽķê̦tājs, der Raucher: nuo tabakas smēķē̦tāja BW. 10602, 3. Aus mnd. smoken "schmauchen".
Avots: ME III, 960
Avots: ME III, 960
uzsmēķēt
uzsmẽķêt, anrauchen (eine Pfeife), ein wenig rauchen: izve̦lk cigāru un uzsmēķē Vēr. II, 1238. u. kunga gaŗuo smēķi (pīpi) Sadz. viļņi 6.
Avots: ME IV, 380
Avots: ME IV, 380
Šķirkļa skaidrojumā (5)
apraudzīt
apraũdzît, tr.,
1) besichtigen, besehen:
tē̦vs aiziet apraudzīt luopus LP. V, 34, geht in den Stall, um nachzusehen, ob da alles in Ordnung ist; apr. guovis LP. VII, 1161; zirgu Kaudz. M. 44; laukus RKr. VIII, 39; vietu BW. 15348, sich die Beschaffenheit einer neuen Stelle genauer ansehen, so namentlich die Verwandten der Braut, das Gesinde, den Hausstand des Bräutigams; apraugāmā metode Konv. 2, Anschauungsmetode. nāc, dieviņ, pats apraugi, kāda mana dzīvuošana Ltd. 540;
2) besehend besuchen:
apr. slimniekus, radus, draugus; ej, māmiņ, kambarī, apraug mūsu malējiņu BW. 13646, 24. dē̦ls gribēja savus ve̦cuos apraudzīt LP. VI, 335;
3) auf andere Sinne übertragen,
a) auf den Tastsinn:
apr. meitai pupus, die Brust des Mädchens betasten, eine in früherer Zeit weitverbreitete Unsitte,
b) auf den Geschmack:
saimniece duod kalpu sievām savu ēdienu nuosmēķēt jeb apraudzīt Etn. III, 158, gibt zu kosten, abzuschmecken;
4) auf den Geist übertr., mit dem Verstande besehen, betrachten:
apraudzīsim katru sevišķi RKr. VIII, 34. Refl. -tiês, sich rings umsehen: līdz māsiņa apraugās, es uzjāju augstu kalnu BW. 13250, 36.
Avots: ME I, 113, 114
1) besichtigen, besehen:
tē̦vs aiziet apraudzīt luopus LP. V, 34, geht in den Stall, um nachzusehen, ob da alles in Ordnung ist; apr. guovis LP. VII, 1161; zirgu Kaudz. M. 44; laukus RKr. VIII, 39; vietu BW. 15348, sich die Beschaffenheit einer neuen Stelle genauer ansehen, so namentlich die Verwandten der Braut, das Gesinde, den Hausstand des Bräutigams; apraugāmā metode Konv. 2, Anschauungsmetode. nāc, dieviņ, pats apraugi, kāda mana dzīvuošana Ltd. 540;
2) besehend besuchen:
apr. slimniekus, radus, draugus; ej, māmiņ, kambarī, apraug mūsu malējiņu BW. 13646, 24. dē̦ls gribēja savus ve̦cuos apraudzīt LP. VI, 335;
3) auf andere Sinne übertragen,
a) auf den Tastsinn:
apr. meitai pupus, die Brust des Mädchens betasten, eine in früherer Zeit weitverbreitete Unsitte,
b) auf den Geschmack:
saimniece duod kalpu sievām savu ēdienu nuosmēķēt jeb apraudzīt Etn. III, 158, gibt zu kosten, abzuschmecken;
4) auf den Geist übertr., mit dem Verstande besehen, betrachten:
apraudzīsim katru sevišķi RKr. VIII, 34. Refl. -tiês, sich rings umsehen: līdz māsiņa apraugās, es uzjāju augstu kalnu BW. 13250, 36.
Avots: ME I, 113, 114
atradināt
atradinât, fact. zu atrast 2, abgewöhnen: tuo ieradumu vajaguot viņam atradināt LP, VI, 566. Refl. -tiês, sich entwöhnen: nuo smēķēšanas, od. mit abhäng. Inf.: smēķēt.
Avots: ME I, 183
Avots: ME I, 183
ķimpene
ķimpene, [acc. s. ķimpini 2 Nerft], ķimpe̦ns [Schönberg],
1) roher Baumschwamm:
kad guovs nemeklē vēršus, tad jāduod ķimpens Etn. III, 11;
2) der Zündschwamm:
paduodi man ķimpeni un šķiltavas, gribu pīpi aizsmēķēt Nerft. [Aus li. dial. kìmpinis dass.]
Avots: ME II, 381
1) roher Baumschwamm:
kad guovs nemeklē vēršus, tad jāduod ķimpens Etn. III, 11;
2) der Zündschwamm:
paduodi man ķimpeni un šķiltavas, gribu pīpi aizsmēķēt Nerft. [Aus li. dial. kìmpinis dass.]
Avots: ME II, 381
smēķis
smẽķis Bauske, zum Rauchen Dienendes, die Pfeife: uzsmēķēt smēķi (pīpi) Sadz. viļņi 6. izņēma papirosu kastīti un paņēmis sev vienu smēķi . . . Jaun. mežk. 134. viņš sarīkuoja smēķi Vēr. II, 652.
Avots: ME III, 960
Avots: ME III, 960
vairāk
vaĩrâk, mehr: Sprw. labāk vairāk nekâ mazāk RKr. vēl vairāk, noch mehr U. vairāk sievu ne (gew.: nekâ) meitiņu Biel. 872. viņa uzcēlās... ar vairāk spē̦ka Kaudz. M. 10. ve̦lnam iepaticies suns un ne˙kuo vairāk iztaisījis nuo māliem tādu pašu LP. VI, 292. lapsai iegribējās smēķēt. ne˙kuo vairāk - ...nuopirka pīpi 286. kad ne vairak - vienu ziediņu es gribē̦tu R. Sk. II, 256. aiztikt - ja vairāk ne - ar pātagas kātu LP. III, 103. juo vairāk, um so mehr U. cik vairāk, um wieviel mehr U. pa(r) vairāk, zu viel: vai tas nebūs par vairāk? MWM. VIII, 722. kam būtu pa vairāk kāds luoceklītis Lapsa-Kūm. 63. drusciņ par vairāk dievbijīgs Purap. J. str. 4. Zu vaĩrs.
Avots: ME IV, 441
Avots: ME IV, 441