Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'smēre' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'smēre' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
smēre
smēre
smẽre, die Wagenschmiere U.; eine Schmiere, Salbe überhaupt: auguoņus de̦r apsmērēt ar "eņģelīšu smēri" Etn. II, 162.
Avots: ME III, 960
Avots: ME III, 960
Šķirkļa skaidrojumā (5)
bundža
bundža, Demin. buñdžiņa, auch buñdziņa, verächtlich bundžele,
1) die Dose, Büchse:
adatu, smēres, spalvu bundža; sāls bundža, Salzbüchse;
2) der Bauch (in der Kindersprache):
bē̦rna pilna bundža. bē̦rnam sāp bundžiņa Sassm. [Aus dem Litauischen? vgl˙li. bundžė Jušk. "глиняная круглая бутыль для пива"
Avots: ME I, 351
1) die Dose, Büchse:
adatu, smēres, spalvu bundža; sāls bundža, Salzbüchse;
2) der Bauch (in der Kindersprache):
bē̦rna pilna bundža. bē̦rnam sāp bundžiņa Sassm. [Aus dem Litauischen? vgl˙li. bundžė Jušk. "глиняная круглая бутыль для пива"
Avots: ME I, 351
izgodīt
izguodît (unter izgùodât ), ‡
7) ausreinigen
(mit uô 2 ) Siuxt: ratu smēres mučeles izguodī. zirgiem bij pieputējušas muguras; pa ziemu nevarēja tâ i., bet vasaru izpeldināja.
Avots: EH I, 451
7) ausreinigen
(mit uô 2 ) Siuxt: ratu smēres mučeles izguodī. zirgiem bij pieputējušas muguras; pa ziemu nevarēja tâ i., bet vasaru izpeldināja.
Avots: EH I, 451
lēkains
mūssēne
sīvs
II sīvs sīvs U., sīve L., U.,
1) "scharfe Materie"
U.; sìvs 2 Selb., Gr.-Buschh., sīvs Spr., Laud., Bers., sìve 2 Kalz., auch sīvais, die Mistjauche U.: aplej kāpuostus ar sīvu - spradzes neēdīs! Gr.-Buschh. žīds brien sīva duobē, kas atruodas laidara priekšā Pet. Av. saimniece atrada guovis par daudz slapjas un ar sīvuo apliekšējušas A. v. J. 1900, S. 368. jāiet pie tāda saimnieka, kam laidars līguosies vienā sīvā Vēr, v. J. 1903, S. 49. vainu smēre ar luopu vircu jeb sīvu Etn. IV, 115;
2) sĩvs Jürg., sìvs 2 Mar. n. RKr. XV, 135, Gr.-Buschhof, sīvs Wessen, das Öl, das sich beim Stossen gefeuchteten Hanfes bildet
U.: jāgrūž, kamē̦r rulk kaņepēm sīvs lauku Vīt. 57;
3) sîve Karls., sìve 2 Schwanb., die Gerberlohe.
In der Bed. 1 und 3 wohl zu sĩvs I. In der Bed. 2 dagegen vielleicht nebst sijums und li. sývai "der "Saft", syva "Seim" zu ahd. seim "Seim" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 464 f., Bezzenberger BB. XXVII, 144.
Avots: ME III, 856
1) "scharfe Materie"
U.; sìvs 2 Selb., Gr.-Buschh., sīvs Spr., Laud., Bers., sìve 2 Kalz., auch sīvais, die Mistjauche U.: aplej kāpuostus ar sīvu - spradzes neēdīs! Gr.-Buschh. žīds brien sīva duobē, kas atruodas laidara priekšā Pet. Av. saimniece atrada guovis par daudz slapjas un ar sīvuo apliekšējušas A. v. J. 1900, S. 368. jāiet pie tāda saimnieka, kam laidars līguosies vienā sīvā Vēr, v. J. 1903, S. 49. vainu smēre ar luopu vircu jeb sīvu Etn. IV, 115;
2) sĩvs Jürg., sìvs 2 Mar. n. RKr. XV, 135, Gr.-Buschhof, sīvs Wessen, das Öl, das sich beim Stossen gefeuchteten Hanfes bildet
U.: jāgrūž, kamē̦r rulk kaņepēm sīvs lauku Vīt. 57;
3) sîve Karls., sìve 2 Schwanb., die Gerberlohe.
In der Bed. 1 und 3 wohl zu sĩvs I. In der Bed. 2 dagegen vielleicht nebst sijums und li. sývai "der "Saft", syva "Seim" zu ahd. seim "Seim" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 464 f., Bezzenberger BB. XXVII, 144.
Avots: ME III, 856