Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'smīnēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'smīnēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
iesmīnēties
nosmīnēt
pasmīnēt
pasmīnêt, intr., etwas lachen, grinsen, schmunzeln: dē̦ls tik pasmīn vien LP. IV, 126. viņš neticīgi pasmīnēja Vēr. I; 1311.
Avots: ME III, 104
Avots: ME III, 104
sasmīnēties
sasmĩnêtiês, einander (hämisch) zulächeln: tie abi sasmīnas Seifert Chrest. III, 3, 24.
Avots: ME III, 739
Avots: ME III, 739
smīnēt
smĩnêt: auch Dobl., Jürg., Kegeln, Lieven-Bersen, Mesoten, N.- Peb., (mit ì 2 ) Sonnaxt.
Avots: EH II, 539
Avots: EH II, 539
smīnēt
smĩnêt Deg., Dond., Siuxt, C., Līn., Iw., Nigr., Serbigal, AP., Ruj., Salis, smìnēt 2 Lös., smînêt Saikava, smînêt 2 Selg., Wandsen, Sessau, -u, -ẽju, (überlegen, bedeutsam) lächeln Grünh., Spr.: sm. pieticīgi Mērn. laiki 35. ve̦cais smīnē̦dams teica Dīcm. pas. v. I, 39. aizgājis uz māju smīnē̦dams vien RKr. VIII, 78. smīnuošas actiņas Apskats 1903, S. 550.
Avots: ME III, 967
Avots: ME III, 967
uzsmīnēt
Šķirkļa skaidrojumā (5)
nicīgs
nicîgs, verächtlich, höhnisch: viņš nicīgi sašķieba seju Saul., nicīgi smīnēt Asp. viņa nicīgi nuoteica A. XII, 867. ["kuo tad viņš gan man var darīt!?" tas nicīgi iesmejas De̦glavs Rīga II, 1, 42.]
Avots: ME II, 743
Avots: ME II, 743
paobties
pauôbtiês [Smilten, Wolm., Selsau,
1) "pasmīnēt, pašķuobīties" Burtn., Seppkull]: vaigā grumbiņa nepauobas A. XII, 7. [mute drusku pauôbās uz smiešanuos Lis.;
2) "= palūkuoties" (?): pauôbies, kas tur nāk! Sauken.]
Avots: ME III, 130
1) "pasmīnēt, pašķuobīties" Burtn., Seppkull]: vaigā grumbiņa nepauobas A. XII, 7. [mute drusku pauôbās uz smiešanuos Lis.;
2) "= palūkuoties" (?): pauôbies, kas tur nāk! Sauken.]
Avots: ME III, 130
saldskābs
siekalāt
siekalât, ‡
2) geiferod begehren:
tu vari s. (mit iẽ ), bet nedabūsi Frauenb. Refl. -tiês: kādu viņu biedru, kas viņam siekalājuoties ("?") bija atradis par iespējamu skatīties uz mani un savādi smīnēt Janš. Līgava II, 424.
Avots: EH II, 494
2) geiferod begehren:
tu vari s. (mit iẽ ), bet nedabūsi Frauenb. Refl. -tiês: kādu viņu biedru, kas viņam siekalājuoties ("?") bija atradis par iespējamu skatīties uz mani un savādi smīnēt Janš. Līgava II, 424.
Avots: EH II, 494