Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'smīnēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'smīnēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

atsmīnēt

atsmīnêt, (überlegen, bedeutsam) entgegenlächeln: a. kam pretī.

Avots: EH I, 168


iesmīnēties

[ìesmīnêtiês, ein wenig lächeln: viņš tikkuo re̦dzami iesmīnējās Ruj.]

Avots: ME II, 68


nosmīnēt

nùosmīnêt, intr., eine Weile lächeln (hinterher): vecis nuosmīnēja Dok. A.

Avots: ME II, 854


pasmīnēt

pasmīnêt, intr., etwas lachen, grinsen, schmunzeln: dē̦ls tik pasmīn vien LP. IV, 126. viņš neticīgi pasmīnēja Vēr. I; 1311.

Avots: ME III, 104


sasmīnēties

sasmĩnêtiês, einander (hämisch) zulächeln: tie abi sasmīnas Seifert Chrest. III, 3, 24.

Avots: ME III, 739


smīnēt

smĩnêt: auch Dobl., Jürg., Kegeln, Lieven-Bersen, Mesoten, N.- Peb., (mit ì 2 ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 539


smīnēt

smĩnêt Deg., Dond., Siuxt, C., Līn., Iw., Nigr., Serbigal, AP., Ruj., Salis, smìnēt 2 Lös., smînêt Saikava, smînêt 2 Selg., Wandsen, Sessau, -u, -ẽju, (überlegen, bedeutsam) lächeln Grünh., Spr.: sm. pieticīgi Mērn. laiki 35. ve̦cais smīnē̦dams teica Dīcm. pas. v. I, 39. aizgājis uz māju smīnē̦dams vien RKr. VIII, 78. smīnuošas actiņas Apskats 1903, S. 550.

Avots: ME III, 967


uzsmīnēt

uzsmīnêt, (spöttisch, überlegen) zulächeln: viņš tam uzsmīnēja zuobgalīgi.

Avots: ME IV, 381

Šķirkļa skaidrojumā (5)

nicīgs

nicîgs, verächtlich, höhnisch: viņš nicīgi sašķieba seju Saul., nicīgi smīnēt Asp. viņa nicīgi nuoteica A. XII, 867. ["kuo tad viņš gan man var darīt!?" tas nicīgi iesmejas De̦glavs Rīga II, 1, 42.]

Avots: ME II, 743


paobties

pauôbtiês [Smilten, Wolm., Selsau,

1) "pasmīnēt, pašķuobīties" Burtn., Seppkull]: vaigā grumbiņa nepauobas A. XII, 7. [mute drusku pauôbās uz smiešanuos Lis.;

2) "= palūkuoties" (?): pauôbies, kas tur nāk! Sauken.]

Avots: ME III, 130


saldskābs

salˆdskâbs, süsssauer: saldskābs ābuols. saldskābi smīnēt Stari I, 289.

Avots: ME II, 669


siekalāt

siekalât, ‡

2) geiferod begehren:
tu vari s. (mit iẽ ), bet nedabūsi Frauenb. Refl. -tiês: kādu viņu biedru, kas viņam siekalājuoties ("?") bija atradis par iespējamu skatīties uz mani un savādi smīnēt Janš. Līgava II, 424.

Avots: EH II, 494


smiknēt

smiknêt, -ēju Marienhausen "lächeln, smīnēt": smiknuošām acīm nuovē̦ruojās tē̦vā A. v. .1. 1596, S. 656.

Avots: EH II, 537