siekalât U., Brasche, (mit iê ) Kr., -ãju, siekaluôt Dr., refl. siekalâtiês Dunika (mit iẽ ), Sassm., Naud., speicheln, geifern U.: ēd, krusttē̦vs, nuoslauki muti, lai tavs krustdē̦ls nesiekalāja! BW. 1483.

Avots: ME III, 857

siekalât, ‡

2) geiferod begehren:
tu vari s. (mit iẽ ), bet nedabūsi Frauenb. Refl. -tiês: kādu viņu biedru, kas viņam siekalājuoties ("?") bija atradis par iespējamu skatīties uz mani un savādi smīnēt Janš. Līgava II, 424.

Avots: EH II, 494