Paplašinātā meklēšana

‡ atsmar̂ža "pretsmarža, smaržas atplūdums jeb atsitums": starp skaidieni un pagalma mauriņu ... kumelītes aug, kuru asā smarža vijas ar istabas dūmu un suodrēju atsmaržu K. Jürgens Mana vect. nost. 20. vēl glabājās... ziedu a. Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 168

smar̂ža: auch AP., Fehteln, Fest., Grawendahl, Meselau, Ramkau, Trik., (mit ar̂ ² ) Dickeln, Kegeln, Lemb., Lems., Orellen, Zögenhof; salda s. 23374.

Avots: EH II, 534

smar̂ža C., Erlaa, Kl., Prl., Lös., Lis., Golg., Schwanb., Arrasch, Jürg., Ermes, Wolmarshof, Meiran, (mit ar̂ ² ) Deg., Gramsden, Ahsw., Karls., auch smar̂za (?) Warkl., = smar̂ša; Gestank Manz. Lettus.

Avots: ME III, 954

smar̂žains: smaržainuo kafiju Poruks Pērļu zvejn. (1939), 71.

Avots: EH II, 534

smar̂žains C., smaržuôts, smar̂žîgs C., wohlriechend, duftend: smaržainā smilga, hierochloa odorata Lub-Essern. - viņas sasvaidījās . . . ar smaržuotiem ūdeņiem De̦glavs Rīga II, 1, 580.

Avots: ME III, 954

aprèibt (li. apreĩbti "schwindlig werden"): berauscht (beduselt) werden J. Al.: a. nuo liela prieka, nuo svaiga siena smaržas, nuo alus.

Avots: EH I, 108

kvêpt,

1): auch (prs. kvê̦pst) Oknist; sabēra čubas dūmuos, lai gaļā kvēpst Siuxt. lukturis rijā kvêpj ² briesmīgi Orellen;

2): te laikam me̦diem kvêpj Kaltenbr. sveķu smarža kvēpj nuo priedēm Jauns. Daugava 1934, S. 31; ‡

3) kvêpinât 2 Auleja.

Avots: EH I, 690

I mikls: auch Lng. (unter mitrs ), Dunika, Frauenb., Grob., Iw., Kand., Saikava, Siuxt: m. laiks Iw., Saikava, mikla zeme Iw. mūŗa istabas stāv miklas ebenda. m. šķūnis Siuxt. palgs vēl ir m. Frauenb. Mēmeles mikluo uošulāju smarža Veselis Daugava 1936, S. 934.

Avots: EH I, 813

[nùouôst (li. nuúosti), durch den Geruch wahrnehmen od. spüren: nuouost nuo tālienes, ka tur kas dabūjams. nuouost smaržu, (übertr.) kādu jaunu ziņu N.-Peb. Refl. -tiês, eine Zeitlang riechen: nevarēja nuouosties vien labās smaržas Bauske.]

Avots: ME II, 880

‡ uošulājs, ein Eschenhain (?): Mēmeles mikluo uošulāju smarža Daugava 1936, 934.

Avots: EH II, 744

pìebriêst, anschwellen, -quellen, zunehmen: tīri re̦sns piebriedis LP. VI, 1, 77. krūtis piebriest Konv. ² 1153. graudi pìebriest S. D. P. I, 19. plānās šķiedras piebrieda par tumšu masu R. Sk. II, 159. dzīslas viņa pierē piebrieda Jaun. mežk. 43. skaitlis ik gadus pa kādiem simtiem piebriest Zeiferts Latv. chrest. III, 298. maki bij par daudz piebrieduši Apsīšu Jē̦kabs IIl, 12. gaiss tāds piebriedis, labības smaržas pilns De̦glavs Rīga II, 1, 12.

Avots: ME III, 240

pìeuostît, = pieuost 1: tik jauka smarža, ka nevar pieuostīt vien.

Avots: ME III, 307

‡ rûgsts, -s (li. rūgštìs) Auleja "skābums, īpatnēja garža un smarža, kas ruodas nuo rūgšanas": laba r. jūsu maizei, ķīsēlim.

Avots: EH II, 387

‡ rūgtnējs, = rûgte̦ns: uozuolu lapu rūgtnējā smarža Blaum. Raksti IV, 161.

Avots: EH II, 387

III sẽ̦rs, ‡ Subst. sè̦rums ² Auleja "sīvums smaržas vai garšas ziņā": nuo priežu taids kai s., kai piktums iet kaklā.

Avots: EH II, 482

siẽvîẽte, auch siẽviẽtis, die Frau: Sprw. blēdīgs kâ sieviete. sieviete bez viltus ir kâ puķe bez smaržas. kaķis le̦puojas ar asti, sieviete ar matiem.

Avots: ME III, 862

smaržuôts, s. smaržains.

Avots: ME III, 954

tumîgs (li. tumingas "повислый" bei Miežinis),

1) dickflüssig, tummig
Dond., Gr.-Buschh., Naud.: tumīga zupa Dond. tumīgs alus Siuxt, tumiga putra Gr.-Buschh.;

2) dick, fleischig, untersetzt
U., Gr.-Buschh.: tumīgs vīrs, ein wohlgenährter Mann U., Siuxt. tumīgs (tre̦kns) luops N.-Peb. tumīgās krūtis R. Sk. II, 136. tumīgi lini AP. "Flachs, der seine Konsistenz hat und nicht gefroren" St.;

3) feucht, schwer (von der Luft, vom Geruch):
tumīgs gaiss Arrasch. tumīga māla smarša Stari III, 192. dīvainas, tumīgas smaržas Druva III, 385;

4) voll tönend, weich (vom Klang):
tumīga skaņa Jürg.

Avots: ME IV, 261

vēdît, ‡

3) aushauchen (?):
sakarsē̦tie baļķi vēl vēdīja tīkamu siltumu A. Upītis Sm. lapa 181. vaivariņi ... vēdīja ... smaršu ap klaušiniekiem Pirmā nakts 136 f.; ‡

4) wehen (?):
de̦gunā viņam vēdīja ... zâļu smaržas A. Upītis Laikrnetu griežos II, 186. Refl. -tiês,

1) atstāt vaļā duris un luogus, lai dzīvuoklis vēdas (sich lüfte)
PV.; ‡

2) sich schwingen; fluten (?):
smarša nuo vaivariņu ziediem vēdījās tiem līdzi A. Upītis Pirmā nakts 14. aiz mikluma, kas maijā allaž vēdās laukā nuo ... sienām Sm. lapa 363.

Avots: EH II, 774

vē̦smaîns "?": puķes vē̦smainas, bez smaržas Seifert Chrest. 111, 2, 149.

Avots: ME IV, 570