izsmelkties
‡ izsmelkties Tirsen n. RKr. XVII, 78, eine Zeitlang leicht schmerzen: man pēc ēšanas zuobi gan izsme̦lcas, bet stipri nesāp.
Avots: EH I, 481
Avots: EH I, 481
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'smelkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'smelkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
nosmelkt(ies)
smelkt
I smèlkt: kad zuobs drusku vien sāp, tad saka, ka sme̦lˆc 2 Ramkau; "C." hinter dem Stichwort ME. III, 958 zu streichen.
Avots: EH II, 535
Avots: EH II, 535
smelkt
I smèlkt C., (mit èl 2 ) Selsau, Festen, Lis., Bers., Warkh., Warkl., Saikava, (mit elˆ 2 ) Ruj., -cu (li. smélkia "stichelt" KZ. LII, 253), ( andauernd, nicht stark Tirs. n. RKr. XVI1, 78) schmerzen (namentlich von Zähnen) U., "lāgu lāgiem sāpēt it kâ iedurdamies un atkal atlaizdamies" Freiziņ: zuobi sme̦lc 2 KL., Erlaa, Römershof. drusku gan vēl sme̦lc Seibolt Mājas naids 8. sme̦lcuoša 2 sāpe kauluos Vīt. kas sirdī de̦g un sme̦lc Druva I, 455. Vgl. smelgt.
Avots: ME III, 958
Avots: ME III, 958
smelkt
II smelkt, ganz leise weinen: tik ilgi tu te smelksi, kamē̦r nuozvetēšu... pa dibinu Tirs. n. RKr. XVII, 78.
Avots: ME III, 958
Avots: ME III, 958
smelkte
smelktin
‡ smelktin Saikava, Adv. zur Verstärkung von smèlkt I: man zuobi s. vien sme̦lc, - laikam drīz sāpēs.
Avots: EH II, 535
Avots: EH II, 535
Šķirkļa skaidrojumā (3)
pēsku pēskumis
pē̦sku pē̦skumis Allasch "eilig, aber taumelnd, wackelnd, (sch)wankend, die Füsse schleppend (und mit verwahrlostem Äussern)" Gelstershof: pē̦sku pē̦skumis ienāca ve̦cais Smelktne Balt. Vēstn. v. J. 1901, № 86, Naud. pīles aizskrēja pē̦sku pē̦skumis Grünw., Annenburg, Ekau; in Naud. dafür auch pē̦su pē̦sumis.
Avots: ME III, 210, 211
Avots: ME III, 210, 211
smelgt
smelgt, -dzu (das prs. sme̦ldz [li. smel˜gia "stichelt" KZ. LII, 253] kann auch zu smeldzêt 1 gehören),
1) schmerzen
(mit el˜) Bl. (namentlich von Zähnen): zuobi sme̦ldz Memelshof, Lubn. dikti vairs nesāp (nach einem Schlag); tik tâ drusku vēl sme̦ldz Naud. sirdī atkal klasi sme̦ldz vâts A. kājas viņam sāka sāpēt un smelgt Turg. Pav. ūd. 57. izmežģītā kāja smagi sme̦ldz (sāk smeldzin) Saikava, Luttringen. sirdī sme̦ldz sāpes Vēr. I, 695. roze sme̦ldz Br. 182. kas viņus aizkar tam sme̦ldz R. Sk. II, 79. klusi sme̦ldzuošas sāpes A. Up. J. I. 38. uz sāpēm asām, sme̦ldzuošām Apskats v. J. 1903, S. 150;
2) smelˆgt 2 Bornsmünde, sich sehnen, dürsten, gelüsten
(vgl. li. smelgti "jucken"): sme̦ldz dūša pēc zivīm Balt. Vēstn. 1901, No 83. pēc brandvīna tev rīkle sme̦ldz Alm. Balt. Vēstn. man dūša vien sme̦ldz tev kraut pa ausi! Nebst smildzêt 2 und smelkt I zur Wurzelform smel- "schwelen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 691)?
Avots: ME III, 957
1) schmerzen
(mit el˜) Bl. (namentlich von Zähnen): zuobi sme̦ldz Memelshof, Lubn. dikti vairs nesāp (nach einem Schlag); tik tâ drusku vēl sme̦ldz Naud. sirdī atkal klasi sme̦ldz vâts A. kājas viņam sāka sāpēt un smelgt Turg. Pav. ūd. 57. izmežģītā kāja smagi sme̦ldz (sāk smeldzin) Saikava, Luttringen. sirdī sme̦ldz sāpes Vēr. I, 695. roze sme̦ldz Br. 182. kas viņus aizkar tam sme̦ldz R. Sk. II, 79. klusi sme̦ldzuošas sāpes A. Up. J. I. 38. uz sāpēm asām, sme̦ldzuošām Apskats v. J. 1903, S. 150;
2) smelˆgt 2 Bornsmünde, sich sehnen, dürsten, gelüsten
(vgl. li. smelgti "jucken"): sme̦ldz dūša pēc zivīm Balt. Vēstn. 1901, No 83. pēc brandvīna tev rīkle sme̦ldz Alm. Balt. Vēstn. man dūša vien sme̦ldz tev kraut pa ausi! Nebst smildzêt 2 und smelkt I zur Wurzelform smel- "schwelen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 691)?
Avots: ME III, 957