Paplašinātā meklēšana

‡ I àizsmil̃kstêtiês, für eine kurze Zeit zu winseln anfangen.

Avots: EH I, 50

ìesmil̃kstêtiês, einen winselnden Laut von sich geben, anfangen zu winsen: suns iesmilkstējās.

Avots: ME II, 68

izsmil̃kstêt, winselnd etw. hervorbringen: kaut kuo izsmilkstēt Konv. ² 2214. Refl. - tiês, zur Genüge winseln: skraidījuse bē̦rnam apkārt izsmilkstē̦damās LP. VII, 887.

Avots: ME I, 801

nùosmil̃kstêt, intr., einen winselnden Laut von sich geben, längere Zeit urinseln: suns nuosmilkstēja vien.

Avots: ME II, 854

pasmil̃kstêt, auch pasmildzinât, intr., ein wenig winseln: kuceniņš, ar kājām spārdāms, apakš kunga galdina stāvē̦dams pasmildzina GL.

Avots: ME III, 103

sasmilkstêt,

1) s. kādam kuo, jemand etwas vorwimmern
Dr.;

2) eine gewisse Zeit hindurch wimmern, winseln:
suns sasmilkstēja visu nakti;

3) = sasâpêt: man zuobs ilgi sasmilkstēja ² Golg., (mit il̃) C., Wolmarshof.

Avots: ME III, 739

‡ smil̃kst (III p. prs.; li. smil̃ksta, inf. smil̃kti), = gruzd: gruži plītē s. (gehört von einer Frau aus Elkuzeme).

Avots: EH II, 538

‡ smil̃kste̦ns Seyershof "mīksts, vijīgs": laikam nāk sniegs, - tāds s. sitas pret seju.

Avots: EH II, 538

I smil̃kstêt C., PS., Wolm., Siuxt, Lin., Iw., AP., Serbigal, Ruj., Karls., Salis, smìlkstêt ² Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, -u, -ẽju, winseln (namentlich vom Hund): suns skatījās smilkstē̦dams Lienai acīs Mērn. laiki 282. luopiņi... nesmilkst ne˙maz par viņas cietuo sirdi LP. IV, 161. lai tās smilkst pēc manis MWM, VII, 814, pagales dzisdamas skumji smilkst Vēr. II, 523. meitas smilkstēja dziesmu meldiņus Sadz.. viļņi 20. jūs smilkstēsiet (werdet euch wimmernd beklagen) man, ka... A. XVII, 584. Bei Stender Pas. 291 auch vom Gesang der Nachtigall. Zu smilgt, smildzêt (wenn mit ks aus gs ) resp. zu smilkt I.

Avots: ME III, 963

II smil̃kstêt Ermes, Wolmarshof, (mit ìl ² Selsau, Golg., ein wenig schmerzen: zuobi smilkst; vgl. smildzêt 2.

Avots: ME III, 963

III smil̃kstêt, gelüsten: zuobi smilkstēja uz kuošanu Jürg., Bauske; vgl. smelgt 2.

Avots: ME III, 963

smilkstiêns, das einmalige Winseln: suņu smilkstieni A. Brigadere Daugava I, 826.

Avots: ME III, 963

smilksts, Gewinsel: suņa smilksts (Duomas I, 65) oder smil̃ksti Bauske. klausās vārguo smilkstuos un gaudās D. kal. 1906, 74.

Avots: ME III, 963

uzsmil̃kstêt,

1) für eine kurze Zeit zu winsein anfangen:
suns mani ieraudzījis uzsmilkstēja Sessw.;

2) winseind aufwecken:
suns mani uzsmilkstēja nuo miega Salis.

Avots: ME IV, 380

‡ II àizsmilkstêtiês Adl., Golg., Mahlup, Selsau, = ‡ àizsmeldzêtiês.

Avots: EH I, 50

ķipars,

1): ķ. dancuo raibām biksām BW. 2180;

2): ciema ķipariņi te̦k gaŗām smilkstē̦dami BW. 29542. - In der Bed. 2 aus nd. kiffer "ein stets bellendes Hündchen",
s. Schwers Unfers. 66.

Avots: EH I, 703

ma˙zĩt: suns m. iesmilkstas AP.

Avots: EH I, 788

nùoklìegt, tr.,

1) verschreien, abschreien:
nevar nuokliegt par tautas ienaidniekiem tuos... Vēr. I, 696;

2) im Schreien übertreffen:
viņš ar savu balsi visus nuokliedza. Refl. - tiês,

1) mit freuden kurze zeit dauernden Schrei, Jubel von sich geben:
skaļi dziedu, nuokliedzuos, lai dzird mans arājiņš BW. 424. nuokliedzuos, nuosaucuos, izte̦k caune smilkstē̦dama BW. 30606;

2) sich abheulen, sich die Kehle (den Hals) abschreien:
viņš tâ nuokliedzies, ka vairs ne˙maz nevar pakliegt.

Avots: ME II, 799

nùosàukt [li. nušaũkti], tr.,

1) herabrufen:
nuo kalna leja;

2) nennen, benennen:
viņš tuo nuosauca par muļķi;

3) abrufen (vom Nachtwächter).
Refl. -tiês, ein Jubelgeschrei [od. einen Schrei] erschallen lassen: nuokliedzuos, nuosaucuos, izte̦k saule smilkstē̦dama BW. 30606. Miķelītis nuosaucās auzu kaudzes galiņā BW. 33045. [viņi tik nuosaucās vilkam pakaļ Frauenb.] Subst. nùosàucẽjs, wer herabruft, nennt; nùosàukšana, das Herabrufen, Nennen; nùosàukums, die Benennung: ik˙vienai lietai savs nuosaukums.

Avots: ME II, 843, 844

nùovībeļuôt,

1) "?": kaunaties jel nuovībeļuotas muguras dēļ smilkstēt! Kaln.;

[2) "schnell und undeutlich sagen"
(mit ostle. ī aus ie?) Domopol.]

Avots: ME II, 888

pìepil̃da*, die Erfüllung: smilkstē̦dami skund pēc laimes piepildas U. b. 110, 43.

Avots: ME III, 279

rejas, das Gebell: suņu rejas Dz. V. atskan nejaukas rejas un smilkstuoņa Duomas IV, 121. - zu riêt.

Avots: ME III, 508

sasmilkt C., = smilkst%C3%AAt">sasmilkstêt 2.

Avots: ME III, 739

skundêt, -u od. -ẽju (N.-Bartau, Rutzau), -ẽju,

1) skuñdêt Salisb., Karls., Salis, Ahs., skundêt Elv., Mag. IV, 2, 146, U., Neuenb., Lest., Rummenhof Kliggenhof, Doben, Behrsebeck, Popen, Erwalen, Kand., N.-Bartau, Rutzau, Laud., intr., auch refl. -tiês, murren, klagen, sich beklagen, (mit etw.) unzufrieden sein; tadeln
Wandsen (mit uñ ), Golg. (mit ùn ^2): skundēt un žē̦luoties Celm. ēdiens vinai bija par sliktu, un tā sāka skundēt MWM. X, 568. tas vienmē̦r skundējis, ka tāda manta viņam nesmēķējuot Etn. II, 88. viņi skund, ka nedabū citiem līdz, sie murren, dass sie nicht ebensoviel als die andern bekommen U. ļaudis skund par tuo, ka saimniece duod sliktu ēdienu Ahs. kad strādniekam nuove̦lk nuo algas, tad viņš par tuo skundē N.-Bartau, Rutzau. lai latvietis neskundē̦tu par savu puosta stāvuokli Plūd. Llv. II, 187. par tuo nebūtu jāskundas B. Vēstn. dzīves pabērni ... smilkstē̦dami skund pēc laimes U. b. 110, 43;

2) missgönnen
L., U., Bauske, Behnen, (mit uñ) Bl.;

3) schmollen, ztirnen
Spiess n. U.: viņš skund uz savu brāli, er ist ungehalten auf, über den Bruder U. niknās dusmās vē̦tras skund MWM. IX, 245. cilvē̦ks, kas ieruodas uz citiem skundēt, tas savu mūžu netaps pamācīts Glück Sirach 23, 21;

4) sparen
Für. I: neskundē̦dams viņ,š duod Bauske;

5) kläglich winseln:
suns skund(ē) Salis. Teilweise vielleicht aus skumdēt; in der Hauptsache aber wohl als ein Kuronismus oder Lituanismus zu li. skústi "klagen, Beschwerde führen; (bei Mикуцкiй Извѣстiя II, 380) "geizen , mit, sparen, schonen", das mit ursprünglich wohl nur präsentischem -n- zur Wurzel von le. skàust gehört.

Avots: ME III, 904, 905

slìet (li. šliẽti "anlehnen") Neuenb., PS., Wolm. u. a., sliêt ² Karls., Līn., Iw., slìet ² Kl., Prl., slìenu od. sleju U., slèju,

1) tr., anlehnen, stützen, in die Höhe richten
U., Spr.; in die Höhe stehen machen; (etwas) anlehnend, aufrichtend anfertigen: Kurzemē strupi puiši, pie zirgiem trepes slien BW. 9764. tu dzīries mūs[u] māsiņu sliet par bildi kaktiņā 26087. piepēšas izbailes matus tiem slien MWM. IX, 285. zārdu sliet PS. RKr. XV, 26. sliet slieteni Lös. n. Etn. II, 32. nuo plintēm namus slien BW. 31933, 17. stāvu sliet, aufrecht stellen U.;

2) intr., sich bäumen:
stāvu slien, nuozviedzas ... kumeliņš BW. 29972, 1 var. - Refl. -tiês,

1) sich anlehnen, sich stützen
U.; sich bäumen U., Spr. (in dieser Bed. namentl. stāvu(s) od. augšā slieties): suns slējās un lēca smilkstē̦dams ap Lienu Kaudz. M. 248. slējās stāvu kumeliņš BW. 11046. jums tad mati stāvu slietuos, ja visu atklātu Krišs Laksts 30. vai slìesies augšā, vai nē! sagt man zu einem Liegenden resp. Schlafenden Drosth. varē̦tu jau tie vācieši slìeties augšā! ... nav ne˙kāda vārtīšanās vairs pa gultu Jauns. Nebst slaistīt, slita u. a. zu li. štýti "nach vorn sinken", nušlajìnti "umlehnen", atšlainis "Anbau", šlaĩtas " Abhang", šleĩvas "krummbeinig", pãšlitas "obliquus", šlãjos "Schlitten", apr. slayan "Schlittenkufe", slav. slojь "Schicht", ai. š̍ráyati "lehnt an", av. srayate "lehnt sich an", la. clīnāre "neigen", clīvus "Abhang", gr. χλίνω "lehne an", ir. clóin "Schief", clíath "crates", and. hlinon "lehnen", ae. hliƥ "Halde" u. a., s.Trautmann Wrtb. 308 f., Walde Wrtb.2 170.

Avots: ME III, 939, 940

smikstis (?) "wer zu winseln pflegt"; fehlerhaft für *smilkstis (vgl. smilkstêt)? In Bauske aber gebe es einen Hundenamen Smikstis.

Avots: ME III, 961

‡ smiksts, = smilksts">smilksts: katrs suņa s. U. b. 61, 52.

Avots: EH II, 537

smildzêt,

1) = smilkst%C3%AAt">smilkstêt St., U. ;

2) = smelgt 1: zuobi sāk smil̂dzêt ² Deg.

Avots: ME III, 962

II smilkt, smilkstu, smilcu (?) U., intr., versanden.

Avots: ME III, 963

‡ I vaikstêt (?), = vaikstîtiês 3 (?): nuo jaunuo [vilku] smilkstuoši strupjiem vaikstējumiem (fehlerhaft für vaikstĩjumiem?) Bigauņc. 13.

Avots: EH II, 748