Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'smirkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'smirkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

aizsmirkt

‡ àizsmìrkt, teilweise feucht werden: aizmircis kuoks Bauske.

Avots: EH I, 50

iesmirkt

ìesmìrkt, einigermassen durchnässt werden: iesmirkuši zābaki, kuoki PS., Trik.]

Avots: ME II, 68

nosmirkt

nùosmìrkt: auch C., Saul. Raksti I, 195; viņa strādāja un gāja, nuosmirkusi, netīra Jauns. Raksti III, 122.

Avots: EH II, 88

piesmirkt

pìesmìrkt, = piemirkt, feucht werden, (von Feuchtigkeit) durchtränkt werden: Jāņa bē̦rni piesmirkuši (Var.: samirkuši, nuomirkuši, izmirkuši), Jāņa zâles lasīdami BW. 32627, 2 var. sāku nest panākumu kâ piesmirkušu siekstu Zalktis I, 98. lemeši gāž apkārt piesmirkušuo ve̦lē̦nu Niedra Zemnieka dē̦ls 61. piesmirkušuo priežu zari Niedra Kad mēnesis dilst 256. pirksti kļuva smagi, smagi, kâ svina piesmirkuši Dz. V. - tas staigājis kâ piesmircis (traurig, schwermütig) apkārt LP. VI, 1, 113. piesmircis kuoks Wolm., Stomersee das -s- ist hier wohl das infigierte Reflexivpronomen.

Avots: ME III, 293

sasmirkt

sasmìrkt,

1) = sasmakt 2: ūdens linu mārkā sasmircis Saikava;

2) ganz nass werden:
kuoks sasmircis PS., Lis.; cilvē̦ks sasmircis C.

Avots: ME III, 739

smirkt

smìrkt: auch (mit ir̂ 2 ) AP., Ramkau.

Avots: EH II, 539

smirkt

smìrkt C., PS., Wolm.; Oppek. bis Wolmar n. U., Serbigal, = mìrkt: ūdens, kur smìrkst 2 (Lis., Golg., AdL, Bers., Saikava) un trūd... sēklī uzgājuši kuģi A. XX, 886. Losgelöst aus pie-s-mirkt, nùo-s-mirkt u. a. (mit reflexivem - s -) ?

Avots: ME III, 966

Šķirkļa skaidrojumā (5)

nomirkt

nùomìrkt, smirkt">nuosmirkt Peb., Smilt., intr., abweichen, durchnässt werden: sen būtu mani balti vaigi asarām (asarās 15687) nuomirkuši BW. 15711. lietū mirku nenuomirku, kâ nuomirku rasiņā BWp. 2. 23981. viņš bijis tīri slapjš nuomircis LP. VII, 640. Jāņa bē̦rni nuosmirkuši, Jāņa zāles lasīdami Peb. [guovju gans... bija briesmīgi nuomircis, birzdams pa lieluo... sūnekli Veselis Saules kapsē̦ta 5.] viņa strādāja un gāja nuosmirkuse, netīra Jauns.

Avots: ME II, 820

piesājēt

pìesājêt,

1) "smirkt">piesmirkt" (?): kuoks purvā ilgi gulē̦dams piesājējis N.-Peb.;

2) "bitter od. herb werden":
ēdiens piesājējis Ar.

Avots: ME III, 287

smircēns

smìrcē̦ns 2 Lis., Bers., smìrce̦ns 2 Golg., feuchtes Holz(stück): bāz vai le̦dus gabalu krāsnī, vai tādu smirce̦nu, - viens pats daudzums! Aps. Zu smirkt.

Avots: ME III, 965

smircināt

smircinât N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411, Bers. (mit ìr 2 ), Nigr. (mit ir̂ 2 ), fein regnen; zu smirkt.

Avots: ME III, 965