smirkt

smìrkt C., PS., Wolm.; Oppek. bis Wolmar n. U., Serbigal, = mìrkt: ūdens, kur smìrkst 2 (Lis., Golg., AdL, Bers., Saikava) un trūd... sēklī uzgājuši kuģi A. XX, 886. Losgelöst aus pie-s-mirkt, nùo-s-mirkt u. a. (mit reflexivem - s -) ?

Avots: ME III, 966


smirkt

smìrkt: auch (mit ir̂ 2 ) AP., Ramkau.

Avots: EH II, 539