Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'smulis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'smulis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

apsmulis

apsmulis, -uša, beschmutzt, besudelt: viņš bija netīrs, dubļiem apsmulis Adam.

Avots: ME I, 124

dusmulis

dusmulis, ein Zorniger, Böser BW. 10210, 22901.

Kļūdu labojums:
10210 = 10220 var.

Avots: ME I, 521

smulis

smulis: auch Borchow, Warkl.

Avots: EH II, 540

smulis

smulis Prl., smullis L., f. - e, ein Sabbeler, Schmutzfink Spr., Dr., Erlaa, Laud., Sissegal, Zaravič, Purap., Duomas II, 411: Sprw. smulis paliek smulis, mazgā, cik gribi! bij man tāda smuļa dēļ savu baltu muti duot? BW. 10319 (s. auch smulêt). iee̦lpuot šīs smulītes miesas smaršu U. b. 113, 64. Zu smaulis I.

Avots: ME III, 969

Šķirkļa skaidrojumā (7)

piesmult

pìesmult, besudelt werden: trauks piesmulis Dunika.

Avots: ME III, 293

smaulis

I smaũlis Wolmarshof, ein schmutzig Gewordener (z. B. ein Schornsteinfeger) Ruj., Allend., Burtn, n. U. Nebst smaulêt I und smuļa, smulis wohl zur Wurzelform smu- bei Fick Wrtb. III 4, 531 (smu- I; vgl, auch nd. smollen "besudeln" 1. c. 532) und Walde Vrgl. Wrtb. II, 249 und 686 (und - nach Prellwitz Wrtb. 2 422 - zu r. смурый "dunkelgrau"?).

Avots: ME III, 955

smuļā

smũļļa PS., C., smuļa U., ein Sabbeler, Schmutzfink; zu smulis (mit ļļ aus lni̯?).

Avots: ME III, 969

smulāns

‡ smulâns (Substantiv?) Saikava "neliels augumā; netīrīgs": kâ s., bet jau grib precēties. smulis vai s., - viens daudzums.

Avots: EH II, 540

šmulis

šmulis Ramkau, Smilten, = smulis">smulis: kāpēc Jēcīti šmulīti sauca? ... izzīda ... ķēves, .., kuņeli atrietināja BW. 20835.

Avots: ME IV, 86

smult

‡ *smult, zu erschliessen aus pìesmult und apsmulis.

Avots: EH II, 540

veksis

veksis, ‡

2) "smulis" Sessw.

Avots: EH II, 768