Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'smuļa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'smuļa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (5)

karzāties

‡ kàrzâtiês 2 Saikava "karažātie˙s": kâ tik spraunai meitai patīk k. ar tādu smuļa puiku!

Avots: EH I, 590

smaulis

I smaũlis Wolmarshof, ein schmutzig Gewordener (z. B. ein Schornsteinfeger) Ruj., Allend., Burtn, n. U. Nebst smaulêt I und smuļa, smulis wohl zur Wurzelform smu- bei Fick Wrtb. III 4, 531 (smu- I; vgl, auch nd. smollen "besudeln" 1. c. 532) und Walde Vrgl. Wrtb. II, 249 und 686 (und - nach Prellwitz Wrtb. 2 422 - zu r. смурый "dunkelgrau"?).

Avots: ME III, 955

smuļā

smũļļa PS., C., smuļa U., ein Sabbeler, Schmutzfink; zu smulis (mit ļļ aus lni̯?).

Avots: ME III, 969

smulēt

smulêt, -ẽju, besudeln Wessen, Vīt., Spr., Kl.: smulē savas villainītes BW. 11002. vai mana skaista sietaviņa tādam smuļam jāsmulē? 19234, 4. Refl. -tiês Spr., sich besudeln, sich mit einer unsaubern, unangenehmen Arbeit befassen: dabū cūkas kāju un smulējas ar tuo Stari III, 34. es lai vēl tur smulējuos apkārt! Blaum.

Avots: ME III, 969

smulis

smulis Prl., smullis L., f. - e, ein Sabbeler, Schmutzfink Spr., Dr., Erlaa, Laud., Sissegal, Zaravič, Purap., Duomas II, 411: Sprw. smulis paliek smulis, mazgā, cik gribi! bij man tāda smuļa dēļ savu baltu muti duot? BW. 10319 (s. auch smulêt). iee̦lpuot šīs smulītes miesas smaršu U. b. 113, 64. Zu smaulis I.

Avots: ME III, 969