Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sok' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sok' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (29)

krāsoklis

krāsuoklis ,* ein Pinsel (des Malers): katram krāmuokļa vilcienam Zeltmatis Stari III, 211.

Avots: ME II, 268


pasoksināt

pasoksinât Dond., eine Weile langsam traben.

Avots: EH XIII, 175


sausoklis

sausuoklis BielU., ein dürrer Baum; ein dem Tode entgegenquienender Mensch.

Avots: EH XVI, 461


sausokne

sausuokne, vertrocknete Bäume, abgestorbener Wald Wid.

Avots: ME III, 777


sok

suok (III p. prs.)"?": smags trūdu tvans nuo svešas zemes suok Bārda Zem. d. 142.

Avots: ME III, 1136


sokens

soke̦ns Pussen n. FBR. XX, 12, ein altes Kleidungsstück. Zu suknis II.

Avots: EH II, 544


sokla

suôkla: "ein Sumpf, wo hier und da kleine Kiefern und Birken wachsen" Fehteln; "eine feuchte Stelle; eine Quelle; ein Bach" Warkl.

Avots: EH II, 610


sokla

suôkla Druw. n. Etn. III, 33, Plm. n. RKr. XVII, 78, suokle Zalktis I, 95, Alksn. - Zund., suôklis N. - Rosen, KL. - Laitzen, Lis., Bers., suôkls Mar., eine niedrige, schmale Wiese (auch ein solcher Acker Alksn. - Zund.), die sich in einen Wald (oder Acker Mar. n. RKr. XV, 138) hineinstreckt Plzm. n. RKr. XVII, 78; "sprauga mežā"(suôkla) Warkl.; ein Waldstreifen zwischen Äckern (sùokla 2 ) Warkl.; eine feuchte Niederung N. - Rosen; eine schlammige, mit Riedgras bewachsene Stelle in einer Wiese Mar. ("cūkas izpeldējās pa suoklu pļavā"); "= apara", eine Niederung im Acker (auch in einer Wiese Schwanb.) Bers.; das Land zwischen einem Sumpf und Acker (suoklis); ein kleiner Sumpf mit fester Unterschicht (suoklītis) Etn. I, 106, (suokliņš) Golg.; (suokla) ein Dickicht von jungen Bäumchen Bew.; ein im Sumpf wachsender Nadelbaum (suoklis) Kronw.: caur mežu suoklēm Zalktis I, 95. suokļa (= purva) bē̦rzs Konv. 1 213. purva suoklī krājas rāvs RA. Wenn vom Begriff der Senkung, Einbiegung auszugehen ist und wenn mit suok aus ide. su̯onq-, wohl zu an. suangi "die Leisten, Weichen"("Einbiegung"), suangr "dünn, schmal (aus Mangel an Nahrung)" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 526 f.; vgl. daneben von der Wurzelform su̯ong-

dän. svank "Tal",
schwed. svank "Einbiegung, Senkung" u. a. bei Walde 1. c.); oder (weniger wahrscheinllch) wenn mit suok- aus ide. sōk-, - zu mengl. saggen "sich senken" u. a. (bei Walde 1. c. 474).

Avots: ME III, 1136




soklajs

suoklajs Plm. n. RKr. XVII, 78, der Rand (nuomale) einer sumpfigen Wiese am Waldesrand; suôklājs Lis., Golg., eine Gegend mit suôklas.

Avots: ME III, 1136


sokle

II suokle N.-Peb. n. Latv. Saule 1043 "egle, kam kuoka kārtas vienā pusē rupjākas, uotrā - smalkas." Vgl. suôklējs.

Avots: EH II, 610


soklējs

suôklējs kuoks KL, Etn. I, 106, ein ziemlich weicher, an der Nordseite rotlicher, grosser Baum; eigentlich wohl: ein in einer suôkta gewachsener Baum.

Avots: ME III, 1136


soklējs

II suôklējs Kokn. "ein Ahornwäldchen" (??).

Avots: EH II, 610


soklijs

suôklijs, langsam in einem Sumpf gewachsen Saikava: s. kuoks; in einer suôkla wachsend od. gewachsen Laud.

Avots: EH II, 610


soklis

suoklis,

1): eine mit Gras bewachsene Niederung im Acker
A.-Schwanb., Stom.; "papurvijs egļu mežs" (mit ) Saikava; ciets un sīksts kâ suokļa kuoks Stērste A. Z. 10. liels un plecīgs kâ suokļa priedes ce̦lms A. Upītis Laikmeta griežos I, 135. "Lis." ME. III, 1136 unter suôkla zu streichen (in Lis. werde sùokls 2 gesprochen).

Avots: EH II, 610


soklis

suoklis,

1) s. suôkla;

2) (mit ), = suoklējs kuoks, ein Fichtenbaum, der langsam, mit dünnen und harten Jahresringen gewachsen ist Vīt.: kuoks izaudzis suoklī. Wohl von suôkla abgeleitet.

Avots: ME III, 1136


sokls

suôkls (unter suôkla),

1): "papurvijs egļu mežs" Saikava; suôkliņš ebenda "mazs purviņš";

2) suõkls "?": s. kuoks ir smags N.-Peb. n. Latv. Saule 1043.

Avots: EH II, 610


soknajs

soknajs "nicht zufrierender Moorboden" N.-Salis; mit kn aus tn?

Avots: ME III, 980


soksināt

soksinât, trotten Karls., langsam traben Ruj., Dond.: bērītis lē̦ni soksina pa ceļu uz priekšu Dond. Refl. -tiês "tauņāties": ar sopatām soksinās Suhrs n. FBR. VII, 35.

Avots: ME III, 980



soksnas

soksnas, Lappen, Lumpen Ugalen n. FBR. VII, 16.

Avots: ME III, 980


sokstīt

suokstît: suôkstît, -stu, -stīju Erlaa, mit einer Rute prügeln.

Avots: EH II, 610


sokstīt

suokstît Spr., prügeln; ungewiss, ob mit uo oder o zu lesen.

Avots: ME III, 1136


sokties

sùoktiês 2 : darbs labi sùokas Sermus, (mit 2 ) AP., (mit uo) Druw.; prt. sùocās C., (mit uo ) Sessw.

Avots: EH II, 610


sokties

sùoktiês 2 Golg., Selsau, Heidenfeld, = sektiês U.: darbs suocas Lautb. oder suokas Hirschenhof, Baldohn, Mar., Lasd., Fehteln, Drosth., Roop, Schujen, Serben, Sessw., Smilten, Lennew., (mit ùo ) Wolm., Notk. u. a. darbs negrib suokties Bershof, Schibbenhof (mit 2 ), Golg, romāns negribēja suokties lasīt A. X, 272. Vgl. dazu ausser Le. Gr. 568 noch li. pasisetik "getingt" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 167. Oder zu li. šankinti "springen machen"?

Avots: ME III, 1136, 1137


soktin

suoktin, Adv. zur Verstärkung von suoktiês: tas viņam s. suokas Delle Negantais nieks 173.

Avots: EH II, 610


uzsokstīt

uzsuôkstît Erlaa, (mit einer Rute od. mit einem Strick) Schläge verabfolgen.

Avots: EH II, 735


virsokne

vir̂suôkne 2 Frauenb., = virsuotne, der Baumwipfel: vārna tup pašā egles virsuoknē Frauenb.

Avots: ME IV, 616

Šķirkļa skaidrojumā (8)

asaka

asaka (li. ãšaka oder ašaká), ase̦ka N. - Bartau LP. VI, 746, Demin. asaciņa, in Mar. RKr. XVII, 105 asadziņa, die Gräte: ļauna asaka, ein böses Weib. Sprw.: ļauna asaka allaž dūmus kvēpina, ein böses Weib, ein bitter Rauch. sakaltis kā asaka, von einem sehr Mageren. nuobraucis zirgu kā asaku. [Nebst slav. osoka "Riedgras" zu ass "scharf"; s. Brandt PФВ. XXIII, 100, Zubatỳ AfslPh. XVI, 403, Būga KSn. I, 142 f. und 269.]

Avots: ME I, 142


atkait

[atkait, wieder: infl. jis otkait soka Zb. XVIII, 277; ähnlich 283 u. a. Zu li. ãtkaitas "перемѣна", keĩsti "wechseln", le. sits.]

Avots: ME I, 163


kaika

kaika,

1) [kaîks 2 Salis], eine verächtliche Bezeichnung eines Menschen, besonders eines Menschen von hohem Wuchs, mit langem Halse Stockm., Frauenb.: vai šis gan duomājas būt labāks nabags nekâ es? tāds pats kaika Alm. tâ jāj kungi, tâ bajāri, tâ tie kaikas zemnieķeļi VL. aus Grünh.; [kaĩka Erwahlen, Waldegalen, kaîka 2 Walgalen, N. - Bergfried u. a., eine magere, hässliche Kuh mit langen Beinen, oder ein solches Pferd resp. Schaf; auch von ähnlichen Menschen gesagt;]

2) ein Unruhiger, Unbändiger
Ruj., Lub.; [kaîka 2 "aušīga, vieglprātīga, pārspīlē̦ta sieviete" Kalnazeem. Zu kaikt, kaikaris "ein Unbändiger", li. káikinti "мучить, терзать", kaĩkaras "wusoko - pochyły; ein Faulpelz", apr. caican "Pferd"?]

Avots: ME II, 132


klans

klans Ahsw. (li. klãnas dass.), die Pfütze, Lache Kalleten: pa pļavām vēl baltuo kalni MWM. VI, 403. liels kalns, satecējis un vēl juo˙pruojām krādamies nuo izkusušā sniega Vēr. I, 769. [Ursprünglich vielleicht mit der Bedeutung " Neigung, Senkung" (die Bed. hat noch anscheinend li. klãnas bei Daukša: visokias klãnas bus papildytas Post. 37, 10) und in diesem Fall (vgl. KZ. XX, 358) zu slav. kloniti " neigen", r. клонъ " Neigung"; s. auch Būga KSn. I, 272.]

Avots: ME II, 213, 214


sakas

I sakas Elger Diction. 137, = sve̦ki, das Harz. Nebst saki dass., li. sakaĩ, apr. sackis "Harz" zu slav. sokъ "Saft (auch von Bäumen)", alb. ģak "Blut", vgl. Trautmann Wrtb. 248 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 515 f.

Avots: ME II, 645


saknēt(ies)

‡ *saknêt(iês), zu erschliessen ausìesoknêtiês.

Avots: EH XVI, 418


saudzēt

saũdzêt Iw., Wohlfahrt, sàudzêt C., Ermes, sàudzêt 2 Kl., Selsau, Gr. - Buschhof, Prl., Kr., saûdzêt 2 Siuxt, Bl., Karls., saûdzêt Saikava, -u od. -ẽju, -ẽju, tr., in acht nehmen, schonen U.; aufbewahren: pameita saudzē ābelīti kâ savu acu raugu LP. I, 159. cūka lūdzās, lai saudzējuot dzīvību VI, 510. lai katrs savu ādu saudz Apsk. v. J. 1903, S. 341. grēciniekus saudzi nuo ve̦lna viltības Gesangb. māte pūra man nedeva, pastarītei saudzē̦dama (Var.: taupīdama, glabādama) BW. 7854 var. es neduomāju, ka viņa platā krūts saudz tik daudz smalkjūtības Ezeriņš Leijerk. II, 47. zeme... saudz kādu neizpruotamu burvību 92. Refl. -tiês, sich in acht nehmen, sich schonen. Nebst li. sáugóti "in Acht nehmen, behüten, bewahren", saugùs "behutsam" wohl zu got. siuks "krank", an. sokna "krank werden", sýsi "sorgsam" u. a. (s. Zupitza Germ. Gutt. 165, Fick Wrtb. III 4 442, Walde Vrgl. Wrtb. II, 472 f.) und vielleicht (?) auch zu r. доугъ "Musse" (wenn urspr. "Schonzeit", s. Miklosich Bt. Wrtb, 328), weissr. досужiй "sorgsam".

Avots: ME III, 770, 771


zoķeris

zuõķeris N. - Bartau, ein ästiges Holz, welches man an einer Schnur längs dem Meeresboden hinzieht, um zerrissene Netze aufzufangen. Aus mnd. soker "Sucher".

Avots: ME IV, 759