Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'spīdzele' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'spīdzele' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

spīdzele

spīdzele Oppek. n. U., der Piezker. Wohl zu spiegt I; vgl. spīga 4, spikstulẽ̦ns und Prellwitz Wrtb. 2 488.

Avots: ME III, 1001

Šķirkļa skaidrojumā (2)

spiegt

I spìegt C., Wolm., spìegt 2 Kl., spiêgt 2 Iw., Karls., Bl., spiedzu, pfeifen wie eine Maus od. eine Meise Bielenstein Holzb. 720, U., laut u. hell piepen, quiecken, mit schriller, durch dringender Stimme schreien, singen: zīlīte spiedz U.; klingen: atmini, kuŗa auss spiedz! Wessen. Nebst spīdzinât, spīdzele, spīga zu li. speñgti "klingen (in den Ohren)", wozu auch le. spèngt, spindzêt, sping(stê)t, und andrerseits li. spiẽgti "láibu, augštu balsu šaukti" in Dusetos (nach K. Būga) und LChr. 387, so (aus Kaltanėnai), sowie (nach Prellwitz Wrtb.2 427) zu schwed. spink "Sperling", spinke "kleiner Vogel", und andrerseits gr. σπίζω "zirpe, piepe" (wenn mit ιζ aus igi̯ ), vgl. auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 663 und Zupitza Germ. Gutt. 162.

Avots: ME III, 1005, 1006

spīga

spīga,

1) der Flaum
Dunika; die Federpose Nigr. (mit ĩ ); eine aus einer Federpose (Nigr.) od. einem Roggenhalm (Wandsen mit ĩ, Katzd.) gemachte Flöte: cālim jau dīgst spĩgas Dunika. putna spīgas dūdas ar iegrieztu plānu mēlīti Antrop. II, 108. zuoss spīgu "spalvu" (acc. s.) Telssen;

2) die Spule
V., Dr.;

3) spīga C., ein aalartiger Fisch
U., Sonnaxt. Nebst spīdzele, spīdzene 1 und spīdzenis zu spiegt I; zur Bed. 3 vgl. auch pĩkste 1.

Avots: ME III, 1002