Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'spīla' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'spīla' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

spīla

spīla,

1): eine kleine Holzgabel
(mit î 2 ) Iw.; spîl 2 Salis (aus spīla od. spīle), eine Holzgabel zum Krebsfang; "kuoka tapa starp ilkšu arkla abām ilksīm" (mit î 2 ) Grob.; = spīļu arkls: ar spīlām guovis slauca BW. 22580, 4 var. izņēmis čūsku nuo spīlas LP. VII, 439 (aus NB.);

5): iet e̦ze̦rā spīlas pļaut Grob. (li. spylos "das Schilf auf dem Dache"
bei Būga Liet. k. žod. CXVI).

Avots: EH II, 553



spīla

II spīla, der Glanz L.; fehlerhaft für *spīgla ?

Avots: ME III, 1003


spīlags

spīlags, ein Stift V. ; spĩlāgs Bauske "ein Keil, mit dem etwas auseinander gehalten wird".

Avots: ME III, 1003



spīlainis

spìlainis AP., (mit ĩ ) Ramkau, = spīļu arkls, der Hakenpflug. Vgl. spīlaiņa arkls ME. III, 1003.

Avots: EH II, 553


spīlains

spĩlains Grob. "?": spīlaina pļava. pa purviem tāds s. siens. Zu spīle 5.

Avots: EH II, 553

Šķirkļa skaidrojumā (5)

klubiķis

klubiķis, ein Holzklötzchen: (spīlai) vienu galu iešķeļ un šķē̦lumā iesprauž klubiķīti, lai nekustas Schnehpeln n. Fil. mat. 184.

Avots: EH I, 621


spīle

spīle U., spîla Neuenb., spîla 2 Līn., spīlis U., Plur. spîles Ermes, Wolm., Jürg., C., spîles 2 Karls., Salis, Dond., Wandsen, Bauske, Widdrisch, Iw., spĩles Karls., spìles 2 Golg., Schwanb., spìle 2 Kr., spìlas 2 Prl.,

1) eine Gabelung; eine zweizinkige Mistgabel
Freiziņ; eine Holzgabel (gespaltener Stecken) zum Krebsfang U., Bielenstein Holzb. 681 (spīle, spīlis), die Krebsschere V. (spīle); eine Zwicke (spîle) PS., ein Zwickeisen U., ein Holznagel, Speil (zum Zusammenhalten der Bretter der Schiffswand) Bielenstein Holzb. 609 (spīle, spīlis); die Bremse zum Bändigen der Pferde U.: uozuols trim spīlēm Aus. I, 10. mē̦slus mē̦zuši an paegļu kuoka spīlēm Upīte Medn. laiki 130. vēzis ar lielām spīlēm Pas. IV, 501 (aus Adiamünde). čūska iespīlāta spîlās 2 (gespaltener Stecken, Zwicke) Dunika. = spīļu arkls Salisb. (mit î ), Serben, ein Pflug mit 2 Pflugscharen zum Kartoffelpflügen;

2) gew. im Plur., Not, Verlegenheit:
viņam tagad liela spīle biksās, er ist eben in grosser Verlegenheit Neik. n. U. spīles astē PS., dass. izciest šīs zemes spīles A. XX, 789. kuo nu darīs tādās spīlās? LP. VI, 360;

3) spîlītis 2 Karls., der Doppelschwanz (cerura);

4) spīlas Wid., spīlis Spiess n. U., eine zeltartig ausgespannte Leinwand zum Schutz vor der Sonne;

5) spĩla Dunika, spīle, = niedre: jumti ... spīlēm se̦gti Rutzau n. RKr. XVII, 54. spīļu kūļi Janš. spĩles un stiebrus Janš. Nīca 28. e̦ze̦rā spīlas pļaut Dunika. In der Bed. 5 wohl nebst spīna zu mhd. spīl "Speerspitze", mnd. spīle "Spiess", an. spīla "dünnes und schmales Holzstück", spīra "Rohrstab" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 654; s, auch Persson Beitr. 397 und 408 und Bechtel Lexil. 302); in den Bedd. 1-4 zu spaile(s), s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. II, 658, doch könnte es in der Bed. "Zwicke, Zwickeisen, Holznagel, Speil" auch aus mnd. spīle "dünner Stab" entlehnt sein, wie wahrscheinlich li. spylỹs "Speil".

Avots: ME III, 1003, 1004


spīliens

spĩliens Dunika, Rutzau, eine Stelle im See, wo Schilf (spīlas) wächst.

Avots: EH II, 553


sprudiķis

sprudiķis Grob. "spīla, kuoka tapa starp arkla ilksīm".

Avots: EH II, 561


žabārkstis

žabārkstis (nom. pl.), ausgerissene Baumwurzeln Grobin, Ob. - Bartau, Ruba: spīlarklu sien ar mežā uzietām izturīgām žabārkstīm.

Avots: ME IV, 783