spīla

spīla,

1): eine kleine Holzgabel
(mit î 2 ) Iw.; spîl 2 Salis (aus spīla od. spīle), eine Holzgabel zum Krebsfang; "kuoka tapa starp ilkšu arkla abām ilksīm" (mit î 2 ) Grob.; = spīļu arkls: ar spīlām guovis slauca BW. 22580, 4 var. izņēmis čūsku nuo spīlas LP. VII, 439 (aus NB.);

5): iet e̦ze̦rā spīlas pļaut Grob. (li. spylos "das Schilf auf dem Dache"
bei Būga Liet. k. žod. CXVI).

Avots: EH II, 553


spīla

I spīla, s. spīle.

Avots: ME III, 1003


spīla

II spīla, der Glanz L.; fehlerhaft für *spīgla ?

Avots: ME III, 1003