Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spītīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spītīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
paspītīgs
‡
paspītīgs,
etwas trotzig: paspītīgā balsī iesākdams sacīja Kaudz. Izjurieši 121.
Avots: EH XIII,
175
spītīgs
spĩtîgs,
trotzig: Sprw.
spītīgs kâ ezis Birk. Sakāmv. 71.
Vielleicht direkt aus mnd. spītich "höhnisch".Avots: ME III,
1004 Šķirkļa skaidrojumā (5)
ņerga
I ņe̦rga C., Smilt., [Grünh., Alesoten, Burtn., Nikrazen, Karkel], ņê̦rga 2 Matk., [Schlehk, Wandsen], comm.,1) [ņê̦rga Nigr., ņḕ̦rga N.-Peb., ņe̦rga Dickeln, Bers., Pampeln], ein Krepierling, Schwächling, der wenig Isst C., Stockm. u. Gold. n. Etn. I, 122, [Serben, Mitau, Nötk., Grünwald, Salgaln, Ekau, Kalnazeem], Peb., Nigr., Lub.: par cūkganu paņē̦muši tīruo ņē̦rgu Jauns. nuopirkuos tādu ņe̦rgas sivē̦nu: neē̦d un neē̦d Naud.; [ņe̦rgäpaklīdis, nuonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepaduodas" Kokn.];2) [ņē̦rga], ein Schwächling, der mit schwacher Stimme spticht Lös. n. Etn. IV, 148; ņē̦rga N.-Peb., *ņe̦rga (> hochle. ņarga)"kas liekas būt nespēcis, vienmē̦r kunkst, vaid" Bers. n. Etn. IV, 4, [Gr.-Buschh.; ņe̦r̂ga, ein kapriziöses, weinerliches Kind Jakobstadt].Avots: ME II,
900
šņerga
šņe̦r̃ga:
wer an der Speise mäkelt Lemb., Smilt.; "kas šņe̦rgājas" (mit e̦r̂) PV.; "čīkstulis, raudulis" (mit e̦r̂) PV.; iegādāts tāds š. (= šņerglis 4; gemeint ist ein Ferkel), kas ne˙maz neē̦d (wo?). "starpība starp šņe̦rgu un šņe̦rku ir tāda, ka šņe̦rka ir spītīgs, bet šņe̦rga - vairāk raudulīgs, muļķīgs" PV.Avots: EH II,
652
špītīgs
špĩtîgs:
auch Dunika, (mit ì 2 ) Meiran, (angeblich mit "humoristischer" Färbung neben gewöhnlichem spītīgs) Neugut; "ieduomīgs" (mit ì 2 ) Lubn.Avots: EH II,
655
spitka
‡
II spitka (seltener: spĩtka) Raiskum "spītīgs cilvē̦ks; palaidnis".Avots: EH II,
552
timmīgs
timmîgs,
eigensinnig, "spītīgs, ieduomīgs" Allendorf Kegeln, Sepkull, Wolmarshof, (mit im̃) Widdrisch, auf etwas Falschem beharrend Budenbrock, Dickeln: neesi nu tik timmīgs! tā tikai tāda izlikšanās Dz. V.Avots: ME IV,
191