Paplašinātā meklēšana

puspaladze, die Hälfte einesLakens: nātna puspaladze, kâ sagša uzse̦dzama uz ple̦ciem Plutte 68.

Avots: ME III, 431

puspalags, einhalbes (kurzes) Laken: puspalaga (als Akk.) linu šuvu, uotru pusi pakuliņu BW. 7479, 1.

Avots: ME III, 431

puspalaîdnîgs, halbwegs liederlich: tā pati puspalaidnīgā Jete Jaunie mērn. laiki I, 16.

Avots: ME III, 431

‡ puspalaidnis Frauenb. "kas sevi un savu apģē̦rbu neapkuopj".

Avots: EH II, 333

I spala,

1): auch Sessw.; ‡

2) "ein hellerer od. dunklerer Fleck in einem farbigen Stoff"
Warkl.: s. ruodas drēbi krasājuot.

Avots: EH II, 545

I spala, die Schicht, Bodenschicht Lub.: (labība) spalām (Selsau), nevienāda Druva II, 459. kalna nuobrukumā re̦dzam zemes dažādās spalas: mālu, smilti un me̦lnuo zemi Druw. Zu derselben Wurzel sp(h)el- "spalten" wie spals und spaļi?

Avots: ME III, 982

II spala,

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Kalupe, Warkl., (Messerstiel)
AP., Fest., Oknist, Sonnaxt, (Handhabe der Sense) Kaltenbr., (Handhabe des Pfluges) Saikava, (Handhabe der Sichel) Ramkau: līdz spalai iegrūda viņam ... sānuos savu ... nazi Skalbe Raksti IV (1938), S. 274. tutens, kura s. bij apšūta ar plānu ādiņu Vanagu ligzda 136. Ivara pirksti žņaudza arkla spalas Sārts Druvas san 30; ‡

2) der Schlüssel (den man ins Schlüssetloch steckt)
Döbner, (spaliņa) AP., Saikava; spaleņa "tā atslē̦gas daļa, kas paliek nuoslē̦dzuot pie durvīm" Warkl.

Avots: EH II, 545

II spala Seew. Mag. XIII, 2, 51, Freiziņ, Spr., Celm., Ronneb., IV.-Rosen, Laitzen, Selsau, Kl., Jürg., = spals, Messerstiel, Handhabe.

Avots: ME III, 982

I spalains: auch Sessw.

Avots: EH II, 545

I spalains, geschichtet, schichtweise gelagert: spalaina zeme, ungleicher, aus verschiedenen Erdarten bestehender Boden Druw., Lub., Fest., Stelp., Saikava.

Avots: ME III, 982

II spalains (unbelegt!); nuoauž... spalaiņu rumpaču Janš. Līgava I, 60.

Avots: EH II, 545

II spalains, spalaiņš BW. 25465 var., = spalaîns.

Avots: ME III, 982

I dze̦drs,

1): böse, zornig
Sackenhausen n. BielU., "= rupjš" Essern n. BielU., "bös oder der alles pünktlich und fix haben will" Bartau (in einem handschriftl. Vokabular): kaimiņš tāds dz. cilvē̦ks, ar viņu grūti satikt Dond.;

2): dz. vējš - auch Dond. dz. (kalt, windig, neblig)
laiks Frauenb.; ‡

4) rauh
(?): neizbraucīta, spalaiņa saite ir dze̦dra.

Avots: EH I, 352

nùodzìt [li. nugiñti], tr.,

1) weg -, ab -, vertreiben:
trīs (brūtgānus) nuodzina nabaguos BW. 12883. Sprw.: viņš ne mušu nevar nuo de̦guna nuodzīt, von einem gutmütigen Menschen gesagt. kašķi, kārpas nuodzīt, die Krätze, Warzen vertreiben, heilen; bārdzu nuodzīt, den Bart rasieren; meton. auch glude̦ni nuodzīta seja, glatt rasiertes Gesicht; rūpīgi nuodzīts zuods Blaum.;

2) vertreiben, stillen, befriedigen:
nuodzīt kārumu pēc ēdiena un dzēriena. lai pasaulniekiem būtu, kuo kārību nuodzīt MWM. VII, 593;

3) hinziehen:
vienu vagu nuodzinuši... BW. 9912;

4) abjagen, abquälen:
zirgu. zirgs, nuodzīts, lāgā nevilcis LP. V, 166. paliek tik tāda nuodzīta ķēvīte LP. IV, 89;

5) abtragen (Kleider, Stiefel), abnutzen, aussaugen:
viņš zemi pa˙visam nuodzinis Grünh. tie ir nuodzīti, die Leute sind durch übermässige Frondienste in pekuniärer und körperlicher Hinsicht ganz heruntergekommen, haben keinen Lebensmut mehr Mag. XIII, 3, 61. nuodzīt līdz kliņķim od. spalam - kādu lietu tik ilgi lietuot, līdz tai pa˙visam jābeidzas Grünh.;

[6) cieti nuodzīti kalfatern
Bielenstein Holzb. 631 ^1]. Refl. - tiês, für sich weg -, abtreiben, sich rasieren, sich abjagen; verfolgen, nachjagen: simtu jūdžu nuodzinies BW. 13646, 25.

Avots: ME II, 781

pastãvêt [li. pastovė´ti], intr.,

1) ein wenig, eine Zeitlang stehen:
mazu brīdi pastāvēju ar tautieti baznīcā BWp. ² 24243. tâ+pat stāvu pastāvēšu 26541;

2) bestehen, Bestand haben, vorhanden sein, bleiben:
nepastāv kâ sunim jē̦la de̦sa. te vairs nenākšuot, kamē̦r tā pasaule pastāvēs LP. IV, 16. es būtu laba saiminiece, būtu man kalpi pastāvējuši BW. 31057. ja tāds (laiks) pastāv, tad upe būs drīz vien ciet A. XII, 356. kamē̦r viņš pie ve̦cā pastāvēs labā slavā... Kaudz.;

3) bestehen auf etw., verharren:
strādnieki uz tuo cieši pastāvējuši, ka... LP. VII, 372. tas pastāvēja uz tam, ka... A. XIII, 409;

4) bestehen aus:
nazis pastāv nuo asmeņa un spala (gew. dafür sastāvēt). Refl. -tiês, ein wenig ruhig stehen: pastāvies, kumeliņ (Var.: pastāv[i], mans kumeliņ), uz tā le̦dus gabaliņa! BW. 17146, 3.

Avots: ME III, 107, 108

rumpača,

1): nuoauž nuo tām spalaiņu rumpaču Janš. Līgava I, 60.

Avots: EH II, 383

spaļaîns, voller Schäwen U.: spaļainu (Var.: spalaiņu) linu sauju BW. 21742. plūc kuodeļu spaļaiņuo MWM. X, 139.

Avots: ME III, 984

spalē̦ts Saikava, = spalains">spalains I: spalē̦ta zeme.

Avots: ME III, 982

spaluot,

1) schlagen
Dunika, Nigr., LP. II, 86, (mit Hartem) Upesgrīva, prügeln Pampeln; schnell hauen Schrunden;

2) Risse bekommend sich abschälen
Bers.: kad daktiņi sāk spaluot, tad tie drīz vien pilnīgi sabuojājas Weissenstein. dzelzs spaluo, kad tuo kaļ ebenda;

3) "sprühen (von Funken)"
Wenden; uogles spaluo ("kvē̦luo") Hirschenhof;

4) energisch gehen:
visu gabalu spaluot kajām Jürg.; Energie anwenden: nu tik spaluo iet Nigr. Refl. -tiês, sich prügeln: sākuši sīvi spaluoties LP. VI, 546. sāka gar zirgu plêsties un spaluoties De̦glavs Ve̦c. pilsk. 63. Zu spalêt in der Bed. 1; in der Bed. 2 zu spala I.

Avots: ME III, 983

spaļuota (fehlerhaft für spaluota?) zeme, aus verschiedenea Erdarten gemischter Boden Döbner n. U.; vgl. spalains I.

Avots: ME III, 984

spals: auch Dunika, Kal., OB., Rutzau; tuteniņi sarkaniem spaliņiem BW. 35583; die Hobelmutter, darin das Eisen steckt Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Hobel"). - nuogājis da pat spalam (heruntergekommen bis zur Armut) Saikava. tie ir spalā, sind gerüstet, fertig, entschlossen BielU. vai saimniektē̦vs tik ātri jau spalā (betrunken)? jā, jā, alus padevies itin brangs Delle Negantais nieks 133. būt spalā "iekarsties" Siuxt: nu mēs ar e̦sam spalā.

Avots: EH II, 545

spals, Heft, Stiel, Griff, Handhabe, Degengefäss U.: atslē̦gas spals L., U., der Schlūssel; bises spals Mag. III, 1, 128; zāģa spals: liek malkas zāģi spalā J. R. 1V, 72. zuobe̦na spals Stari III, 140. saspiež šķē̦pa spalu MWM. VI, 409. zirgu iesist spalā Mag. XIII, 2, 57, ein Pferd anspannen oder (in Lemsal n. U.) vor den Pflug spannen; in Erlaa n. U. und Gr.-Sessau dafür auch jūgt spalā; auch likt (zirgu) spalā Drosth. und A. v. J. 1899, S. 341. viņš ir spalā Seew. n. U., er ist betrunken. bijis arī gluži pie spala (ganz herunter) Alm. Balt. Vēstn. 1900, № 125. biju pa˙visam pie spala Naud. (zirgu) pie spala nuolaidis (heruntergebracht, abgejagt) Lautb. A. v. J. 1892, S. 308. dažreiz pa˙visam ne spala ("?"): ne skaidras naudas, ne kredita De̦glavs Rīga II, 1, 485. nee̦suot ne graša, darbu arī ne+viens neduoduot, un tīri vai spals klāt Pas. IV, 145 (aus Lieven-Bersen). Wohl nebst spaļi zur Wurzel sp(h)el- "spalten" in gr. σφαλός "Wurfschelbe", σφέλας "Holzscheit, ausgehöhlter Block", got. spilda "Schreibtafel", an. spiald "Brett", spǫlr "dünne, flache Stange", ahd. spaltan "spalten", lat. spolium "abgezogene Tierhaut", ai. sphatati "reisst, springt auf", apr. "spelanxtis, Splitter" u. a., s. Persson Beitr. 174, Boisacq Dict. 928 f., P. Wahrmann Glotta VI, 149, Walde Vrgl. Wrtb. II, 677 ff.

Avots: ME III, 982, 983

tvereklis,

1): (zārka) tverekļa gre̦dze̦ns A. Upītis Pirmā nakts 67. (zuobe̦na spala) t. Laikmetu griežuos 32. nuo ... durvju tverēkļa (sic!) Sm. lapa 61.

Avots: EH II, 710

zvīgzne, = zvīgzna 1: nazi... ar trim mazām misiņa zvīgznītēm spalam katrā pusē Janš. Līgava I, 351.

Avots: ME IV, 779