II spala,
1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Kalupe, Warkl.,
(Messerstiel) AP., Fest., Oknist, Sonnaxt,
(Handhabe der Sense) Kaltenbr.,
(Handhabe des Pfluges) Saikava,
(Handhabe der Sichel) Ramkau:
līdz spalai iegrūda viņam ... sānuos savu ... nazi Skalbe Raksti IV (1938), S. 274.
tutens, kura s. bij apšūta ar plānu ādiņu Vanagu ligzda 136.
Ivara pirksti žņaudza arkla spalas Sārts Druvas san 30; ‡
2) der Schlüssel (den man ins Schlüssetloch steckt) Döbner,
(spaliņa) AP., Saikava;
spaleņa "tā atslē̦gas daļa, kas paliek nuoslē̦dzuot pie durvīm" Warkl.
Avots: EH II,
545