spilgsspil̃gs, ‡ Subst. spilgums, der Glanz (?): (zieda) krāšņais s. Janš. Maiga 62.Avots: EH II, 550
spilgsspil̃gs Ruj., Bershof, spil̂gs Warkl., glänzend, grell: jaunības ieduomām spil̂gām Janš.Avots: ME III, 995
spilgt‡ II spilgt, erglänzen: debess tālumi klusā ze̦ltā spilgst Skalbe Raksti I (1938), 289. nuo uguns puķe plaukst un zied un sārkst, pret nakti spilgst Rainis Dz. un d. III2, 343. viņa slava juopruojām spuožāka spilgs Austriņš Aizsaulē 130.Avots: EH II, 550