spilga

spilga,

1) Wollgras (eriophorum polystachion)
U.;

2) eine nicht vollständig ausgewachsene Feder (mit il˜ ) Dunika; Flaumfedern
Kronw.;

3) spil˜ga N.-Bartau, ein Glasröhrchen (am Kranz)
Brasche: vaiņaga ārpuse bija izruotāta . . . krellēm un spilgām Janš. Nīca 43. In der Bed. I nach Krček Festschrift für E. Windisch 248 zu li. paspilge̦s dünn im Stroh (vom Korn)", wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 680; anders (zu spilva) Prellwitz Wrtb. 2 389.

Avots: ME III, 995


spilga

I spilga,

2): auch (mit il˜ ) NB.

Avots: EH II, 550


spilga

‡ *II spilga od. *spilgs, der Glanz (?): zvaigžņu spilgā Poruks V, 47.

Avots: EH II, 550