svīnît,
-u od.
-ĩju, -īju,1) scheuern, reiben (mit
î 2 ) MSil.;
2) svìnît Wolmarshof,
svînît 2 Salis, Salisb.,
svīnît U.,
svīnêt U., (mit
î 2 ) Ruj.,
beschmutzen; mit Schweiss besudeln (svînīt 2 ) Widdrisch:
svīnī aita baltu vilnu, svīnī meita vainadziņu BW. 6579;
3) verleumden W. - Livl. n. U.;
"kaunināt" Freiziņ:
kruodzinieks svīna mani par zagli K.Kalniņš Alga pēc nuope̦lnas 83.
guodu svînīt 2 Salisb.
pa visām mājām... Jāni svīnīja, lādēja Druva II, 723. Refl.
-tiês,1) sich reiben, scheuern (mit
î 2 ) MSil.;
2) sich schmutzig machen W. - Livl. n. U.,
schmutzig werden, sich beschmutzen (mit
î 2 ) Ruj.;
anlaufen (von Messing usw.) Ruj. n. U.:
svīnās aitām balta vilna (ähnlich: 8931),
svīnās meitu augumiņš BW. 6579, 1.
lai svīnās... svārki 17950.
izpurini nuospirātuo paklāju, lai nesvīnās vilna! Janš. Bandavā II, 406.
In den Bedd. 2 - 3 jedenfalls zu svīns (vgl. poln. s "beschmutzen"); anders Froehde BB. XVII, 310.Avots: ME III,
1163