Paplašinātā meklēšana

‡ àizspirinâtiês, = ‡ àizspãrdîtiês.

Avots: EH I, 50

‡ apspirinât Schwanb., = ‡ apspirât.

Avots: EH I, 116

‡ atspirinât,

1) = nùospirinât: aita atspirina kājas, kad tuo kauj;

2) zappelnd befreien, loslösen
Trik.: aita atspirinājusi kājas (vaļā). Refl. -tiês,

1) "?" : a. nuo saltuma Lös.;

2) a. vaļā, zappelnd sich befreien
Golg., Meselau, Sessw., Smilten, Trik. u. a.

Avots: EH I, 169

ìespirinât, die spiras aus dem Leib aussondern hineinfallen machen: aita iespirinājusi slauktuvē Nigr.]

Avots: ME II, 70

ìespirinâtiês, ein wenig zappeln: aita, lai gan nuokauta, vēl iespiri- nājās Trik.]

Avots: ME II, 70

izspirinât,

1) ausschütteln
Ruj.;

2) spiras aus dem Leib aussondern:
aita izspirināja spiras Bauske. Refl. - tiês, Trik., PS., Bauske, = izspirināt 2.]

Avots: ME I, 802

‡ II nùospirinât U. (unter spirināt), = ‡ nùospirât.

Avots: EH II, 89

nùospirinât, nùospīrinât, tr., abzappeln: redzēs, ka kājas nuospirinās Kaudz. Refl. -tiês, sich abzappeln: pāris reižu nuospirinājies, izlaidis garu Lapsk. meita nuospirinājusies un aizmukusi LP. V, 148.

Avots: ME II, 855

‡ paspirinât Warkl., paspirinêt ebenda, eine Weile spirinât 1.

Avots: EH II, 175

paspirinâtiês PS., = paspīrinâties.]

Avots: ME III, 105

I saspirinât Bauske, = saspiruôt.

Avots: ME III, 741

II saspirinât, für eine kurze Zeit in eine zappelnde Bewegung bringen: aita saspirināja kājas un nuobeidzās Golg. - Refl. -tiês,

1) "sich zurecht-machen"
Grünh.;

2) = saspīrenēties 1 N.-Peb.: āzis ratuos saspirinājās un bija nuo ratiem ārā gan!

Avots: ME III, 741

I spirinât: "hierauch" ME. III, 1000 zu verbessern in "hier auch".

Avots: EH II, 552

I spirinât, von sich schlagen St.; "kājas kratīt" Wessen (hierauch: spirinêt, = li. spirinė̕ti). Refl. -tiês, sich hin und her werfen, Zuckungen haben Oppek. n. U., zappeln: kad zagli sien, tas spirinās Trik. zuoss uz sausuma spirinās ebenda. bē̦rns vannā spirinās, laikam nepatīk Mar. briedis ar . . . kājām spirinādamies dauzījās nesējiem pa gurniem A. XX, 304. Hurtiķis negrib paduoties, peras ar ruokām un spirinās De̦glavs Rīga II, 1, 407. sievieši, kas šādās cilpās... spirinājušies Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 71; fig., widersprechen: tu katrreiz spirinājies, ka viņš e̦suot dzē̦rājs un... balamute RA. Nebst li. spirnóti "pamažì spirti, spirinė̕ti" (bei Būga Aist. Stud. 154 f.) zu sper̂t.

Avots: ME III, 1000

II spirinât: auch Dunika.

Avots: EH II, 552

II spirinât, mit spiras I 1 bedecken U., Stockm. n. Etn. I, 58.

Avots: ME III, 1000

uzspirinât, Exkremente (spiras) fallen lassen auf (von Schafen!): aita uzspirinājusi (spiras) uz ceļa Schwanb.

Avots: ME IV, 381

uzspirinâtiês,

1) mühsam sich hin und her werfend aufstehen:
slimnieks ar muokām nuo gultas uzspirinājies AP., Meiran;

2) zappelnd geraten auf:
zivs man uzspirinājās uz kājas Stenden;

3) "?": šī meita nu gan ir uzspirinājusies Bauske "dieses Mädchen hat sich nun wohl (mit billigem Schmuck) aufgeputzt".

Avots: ME IV, 381

ìespĩrinâtiês Drosth., Bers., = iespirināties.]

Avots: ME II, 70

izdimît, tr., mit Mühe herausbekommen, herausheben: akrači nevarēja akmeni nuo akas izidmīt Tirs., Smilt., Aps. Refl. - tiês, sich mit Mühe emporheben, sich befreien: sākuši spirināties un izdimījušies laukā Druw. LP. V, 9.

Avots: ME I, 728

nùokārpît,

1) abscharren, abschaben, abkratzen:
n. ābelēm sūnu Wandsen; kaķis nuokārpījis pe̦lavas nuo griestiem Salis;

2) wühlend od. sich unruhig bewegend hinunterstossen:
bē˙rns nuokārpījis se̦gu Dond. Refl. - tiês,

1) sich abschinden
Ruj., Bauske;

2) durch unruhige Bewegungen sich entblössen:
bē̦rns nuokārpījies pliks Dond.;

3) "nuospirināties": cālis nuokārpījās Bauske.]

Avots: ME II, 796