Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sprādze' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sprādze' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

sprādze

I sprãdze,

1): auch Dunika; misiņ[a] sprādžu ce̦purīte BW. 14703, 3;

2): auch (mit â 2 ) Salis.

Avots: EH II, 557


sprādze

I sprãdze C., Wolm., Ruj., Karls., Salis, AP., Serbigal, Lin., Iw., spràdze 2 Kl., Prl., Lös.,

1) gen. pl. demin. sprādziņu BW. 29940 var., die Schnalle, Heftel
U.: aušu sprādze, Ohrenspange I Mos. 35, 4. ze̦lta pieres sprādzi Glück I Mos. 24, 22. sprādzes, kas apkārt... kamieļu kakliem bija Richter 18, 21. siksniņām, sprādzītēm... kumeliņš BW. 29940;

2) sprâdze Wolmarshof, sprâdzīte Nötk., sprâdze 2 Lemsal, das Vorhängeschloss
U. Zu sprâgt (nach dem Schnellen des Schliessdorns einer Schnalle), so z. B. Leskien Nom. 273, Prellwitz Wrtb. 2 444.

Avots: ME III, 1014


sprādze

II sprâdze 2 Bauske, Memelshof, =sprâdzene I 2.

Avots: ME III, 1014


sprādzene

I sprâdzene,

1): auch (mit ã ) Salis.

Avots: EH II, 557


sprādzene

I sprâdzene Neuenb., Kl., sprâdzene 2 Līn.,

1) sprâdzene C., Golg.; Gr.-Buschh., sprâdzene 2 Nigr., Dond., Kurs., Bixten, Wirginalen, Doblen, Mesoten, Nikrazen, Baldohn, Hofzumberge, Auermünde, Funkenhof, Schrunden, Schnickern, sprãdzene Selg., Wandsen, sprâdzine Warkl., eine Erdbeerenart (fragaria collina)
Mag. IV, 2, 49, U.; vgl, spradzene I;

2) eine Kuh (auch ein Frauenzimmer), die sterben muss
Oppek. n. U., (mit â ) C.; das Aas C., Saikava (mit â ), Spr.: sprādzeņu teļādas Izjurieši 169;

3) sprâdzene, die Haut eines verreckten Tiers
Kl. Zu sprâgt.

Avots: ME III, 1014


sprādzene

II sprādzene, eine Haspel, auf die Garn gewickelt wird Kurl. n. U. Vgl. spradzene II.

Avots: ME III, 1014



sprādzenis

sprâdzenis C., Golg., U.; sprādzens Spr., ein Krepierling U., Spr.; das Aas Spr.: guļuot kâ sprādzenis Kaudz. M. 315. ve̦cs kâ sprādzens Etn. IV, 4. kurš (= miesnieks) sprādzeņus... pārvērš de̦sās V. Eglītis. Zu sprâgt.

Avots: ME III, 1014

Šķirkļa skaidrojumā (6)

apsprādzēt

apsprādzêt sprādzes Druva III, 199, tr., Schnallen ringsum festschnallen.

Avots: ME I, 125


spanga

spanga,

1) eine Blase
(Spr., Vīt.) an Händen oder Füssen (U.) oder anderswo am Körper, entstanden durch Druck oder Verbrühen Selsau (mit àn 2 ), Kl., Druw., Lub., Laud.: strādā, līdz spangas ruokas Apskats 1901. meitai lielas spañgas (Flecken) uz ģīmja Sassm. siltuma spangas, Hitzbläschen Kronw. n. U.; eine Brandblase N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411: viņš tīrās spañgās C.; eine Schaumblase am Bierfass Laud.; Wasserblase B. Vēstn. ;

2) = sprādze, Schnalle Oppek. u. Kokn. n. U.; Ohrring Burtn. n. U.: ar vara spangām sevi ruotājušas Duomas III, 45;

3) spangu vaiņags "?" BW. 6143, 6 var. (Var.: zīļu v.); 6214, 3; 7108, 1; 24585 var.; 32902, 5; RKr. XVI, 106, 183, 201. man nuopirka bālēniņš sīku spangu, spuoža vara (vaiņagu) BW. 28896, 10; ze̦lta spanga, Goldschuppe
Bl. 461;

4) ein Quetschinstrument
U.: kas savas spangas, važas, valgus un stīpas ap kuoka ce̦lmu lika Latvija. žņaudz kâ ciešas spangas Duomas II, 102. kâ metala spangās iespiedis MWM. VIII, 652; eine Klemme (spañgas C.): tas nu gan ir spangās (ļuoti spaidīguos apstakļuos)! lielās spangas C., Smilt., Bers., Lasd. ja vēlies spangās iekļūt, paduodies tik žīdiem! Laud. sanēma viņu kâ spañgās Jürg. In der Bed. 1 als ein Kuronismus (mit dem Suffix von čulga; vgl. auch ahd. spanga, mnd. span "Spange") zu norw. spana "spannen" u. a. (bei Fick Wrtb. III 4 , 507 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 655 f. und 680 t.)? Anders Prellwitz Wrtb 2 42B, Zupitza KZ. XXXVI, 61, Būga Aist. Stud. 113 (der auch ein li. spungė "Gewächs, Fleckchen" heranzieht); vgl. auch panga. In der Bed. 2 wohl aus mnd. spange "Spange", und germanischen Ursprungs (vgl. an. spǫng "lamina, Platte") wohl auch in der Bed. 3 und (?) 4; unmöglich wäre es freilich nicht, für die Bed. 3 (vgl. spangas "Schuppen") auch an die Wurzel von spuoguôt zu denken.

Avots: ME III, 984, 985


spradzene

II spradzene, eine Haspel Bielenstein Holzb. 388. Vgl. sprādzene II.

Avots: ME III, 1007


spranga

spranga,

1) sprañgs Dunika, ein Knüppel
Wid.: zē̦ns iesvieda sunim ar sprangu Dunika;

2) = atspere, die Feder Wid.;

3) der Hintere
U.: par sprangu duot, auf den Hintern geben Oppek. n. U.;

4) sprànga 2 Saikava, Ar., Plur. sprañgas C., spràngas 2 Golg., Druw., die Klemme, Verlegenheit: viņam nu gan ir sprangas: jāpļauj reizē ābuoliņš, siens un jāve̦d mē̦sli Druw. n. RKr. XVII, 78 f. ar vekseli Lādā sprangā ietlku, ka vaira nezināju, kur sprukt nuo āmura Saikava;

5) = sprādze U. unter spanga. - Als ein Kuronismus resp. Lituanismus in der Bed. 1 vietleicht (vgl. aber auch springulis!) zu ae. spranca "Spross, Zweig", in der Bed. 2 - zu engl. spring "Sprungfeder" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. ll, 675) resp. zu ahd. houue-spranca "locusta" u. a. (bei Walde l. c. 674), hierher desgleichen in der Bed. 3 (wenn von der Bed. "Spalt" auszugehen ist, vgl. le. sprāhle und saspranga "ein Riss", wozu Persson Beitr. 869), in der Bed. 4 und 5 nebst sprangát, saspranga "Kummetschnur", sprengt, sprendzêt, springulis, springt zu li. sprangūs "würgend", spriñgti "schluckend würgen", sprer̃gtis "beim Schlukken stecken bleiben" Būga KZ. LII, 292, nd. sprenkel "Klemmholz", s. Persson Beitr. 386, 847 und 870 und (teilweise anders) Zupitza Germ. Gutt. 26, Trautmann Wrtb. 279; ganz anders Walde Vrgl. Wrtb. II, 667.

Avots: ME III, 1010


sprēdze

sprèdze 2 Nerft,

1) sprẽdze Baldohn, Nötk., Zirsten, Schujen, Roop, Wohlfahrt, Nitau, spràdze 2 Gr.-Buschh., Römershof, Setzen, Odensee, sprēdze Mag. XIII, 2, 60, Stelph., = sprādze. die Schnalle: sprēdzēm kalti kumeliņi BW. 5995 var. sprēdzē mani, māmuliņa, sudrabiņa sprēdzītēm! 5348, 1 var. kurpes ir spīdīgas, un virsū sudraba... sprēdzītes Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 189; sprẽdzes, Metallteile, Metallschmuck am Pferdegeschirr Jürg.;

2) sprêdze 2 Ruj., sprẽdze Wohlfahrt, ein Vorhängeschloss;

3) sprèdze 2 Neugut, Odensee, = siksna, der Riemen. Zu sprēgt; vgl. sprādze.

Avots: ME III, 1017


zvadzēt

zvadzêt (li. žvagėti "klappern", z. B. Trak. d. 10) Arrasch, Bauske, Dond., Salisb., Wolmarshof, -u, -ẽju, auch refl. zvadzêtiês, = svadzêt, klappern (wie losgegangenes Eisen am Wagen oder wie Geld im Beutel) L., U.: ķēde zvadz Wolmarshof. juostas sprādzes zvadz Bauske. bruņām zvadzuot Siliņš 27. zvadz (Var.: žvadz) iemaukti BW. 32931, 5 var. (ähnlich: 8800) pieci ze̦lta gredzeniņi, tie skanēja, tie zvadzēja (Var.: žvadzēja, zvārdzēja) pa zariņu zariņiem 2417. būtu vienu (sc.: lapiņu) nuorāvuse, visas birtu zvadzē̦damas (Var.: skanē̦damas) 10981 var. kaķam naudas zutenīte: skanējās, zvadzējās nuo ceplīša nuole̦cuot 2273. kas zvadzēja... zem... paparkstītes? 33011, 1. pauts zvadz vien, das Ei klappert inwendig U. Nebst zvadzinât, zvagulis, li. žvagìniai "Wiesenklapper" u. a. vielleicht (nach Bezzenberger BB. XXVII, 152 und Wood Post-conson. w in Ondo-eur. 61) zu an. kvaka "zwitschern" und mnd. quaken "schwatzen".

Avots: ME IV, 760, 761