Paplašinātā meklēšana

‡ àizspràukt kam garām, (sich drängend) an jem. vorbeieilen. Refl. -tiês, sich hindrängen: a. līdz durīm, citiem priekšā, aiz krāsns.

Avots: EH I, 51

apspràukt (zarus, galus), tr., abpflücken, abbrechen. Smilten; [die Spitzen der Gerstenkörner abstampfen: graudus dzirnavās apsprauc AltOttenhof].

Avots: ME I, 125

‡ atspràuktiês, sich durchdrängend hergelangen: a. šurp caur krūmiem.

Avots: EH I, 169

ìesprauktiês, sich hineindrängen, eindringen: viņš visur iespraucas Stari II, 117. viņas me̦lnās acis gribēja tās dvēselē iespraukties A. XVII, 387. lai ne˙viens neduomā starpā iespraukties Vīt. 45.

Avots: ME II, 70, 71

izspràukt, tr., hervorstrecken, hindurchdrängen: viesis savu dze̦lte̦nuo bauzi pat izspraucis caur le̦dus kārtu Vēr. II, 406. Refl. - tiês,

1) sich entwinden, entwischen:
viņa tam izspraucās nuo ruokām;

2) sich durchdrängen:
ļaužu pūlim bijām cauri izspraukušies A. XI, 209.

Avots: ME I, 803

nùospràukt, tr., abschürfen, abreiben, abstreifen: āda nav pat ne nuospraukta A. IV, 634. (mieži, kam piestā nuospraukta sē̦nala Ronneb.] nuosprauktas puodziņas MWM. III, 534. Refl. -tiês, sich (hin)durchdrängen Spr. Subst. nùospráukums, das Abgeschärfte, Abgeriebene: brīdi viņa atpūtās, sūrstuošuos nuospraukumus un punus braucīdama un glastīdama Seib.

Avots: ME II, 856

‡ pãrspraukt Baižkalns, grob mahlen, schroten: pārspraukta labība.

Avots: EH XIII, 212

[paspràukt, eilig unter etwas kriechen: kaķis paspraucā zem dēļiem C., Golg. Refl. -tiês, sich eine Weile drängen durch: p. caur cilvē̦ku drūzmu.[

Avots: ME III, 105

pìesprauktiês, sich hinzu-, herandrängen: p. caur pūli pie durīm.

Avots: ME III, 295

saspràukt,

1) grob zermahlen:
s. labību Wolmarshof;

2) schrammen:
s. ruoku Ermes. Refl. -tiês,

1) sich hineindrängen (durch eine Enge):
s. iekšā pa šaurām durīm Warkl., Schwanb., Meiran, Saikava;

2) sich anfüllen mit sich Hineindrängenden:
saspraucās pilna baznīca Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 742

I spraukt, ‡

2) schnell laufen (mit
àu ) C.; Hindernisse überwindend laufen Lubn. Refl. -tiês,

1): auch (mit àu ) Trik., (mit àu ² ) Alswig, Kalnemois, Kaltenbr., Lasd., Lubn., Mahlup, Marienhausen, Pilda, Preiļi, Sonnaxt, (mit aû ² ) AP., Kegeln, Kolberg, Morizberg, N.-Peb., Schwitten; s. (bāzties) citu darīšanās AP.

Avots: EH II, 557

I spraukt, spraucu, tr., stülpen auf (mit aû ² ) Bauske; drängen, stecken: saule ze̦lta pīķus caur zaru zariem sprauc U. b. 85, 77. Refl. -tiês (mit àu C., Wolm., aû ² Salis, Ruj., Zögenhof, àu ² KL, Selsau, Warkl.),

1) = spriesties U., sich drängen, sich (mit Gewalt) durchdrängen, -zwängen Wessen, durchkriechen: viņš pa durvim iekšā spraucās MWM. VI, 410. biezam pūlim spē̦tu cauri spraukties Blaum. vecītis spraucās cauri klausītāju suoliem Latv. vīrelis žigli vien spraucas gaŗām A. v. J. 1896, S. 91. gabaliņu spraukušies (pa krūmāju), viņi nuonāca . . . klajumiņā Valdis Stabur. b. 100. pa lielceļu spraucas liels celnieku bars Seifert Chrest. III, 3, 20. asni spraucās nuo zemes R. Sk. II, 248. it kâ saules stari sprauktuos caur miglu Rainis. viņš ņēma mēteli un... piedurknēs spraukdamies izgāja Jauns. III, 360. . . . pēc katra kumuosa, kâ kad tas krūtīs sprauktuos Apsk. v. J. 1903, S. 224. upes spraucas lejā, der Bach eilt hinab U.;

2) entwischen, entfliehen
Kronw. n. U.; vgl. auch nùospràukt. Zu sprukt.

Avots: ME III, 1011, 1012

II spràukt Wolmarshof, spraûkt ² Karls., grob mahlen, schroten, griesen Wid.; vgl. auch apspraukt. - Subst. spraûkumi ² Salisb., Karls., das Gries Wid., grob gemahlenes Korn als Schweinefutter Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 616, Ronneb., (mit aû ² ) Seyershof, (mit àu ) Wolmarshof. Wenn ursprünglich etwa - zersprengen (vgl. die Notiz zu sprauga), eigentlich identisch mit spraukt I.

Avots: ME III, 1012

III spraukt! Interjektion zur Bezeichnung einer schnellen Bewegung: Pricis zemē spraukt! nuo bumbieŗkuoka FBR. IV, 69 (aus Dond.).

Avots: ME III, 1012

sprauktiês, s. spraukt I.

Avots: ME III, 1012

uzspraukt, prustend aufspritzen: zirgs man uzsprauca (stienas) virsū Arrasch.

Avots: ME IV, 382

uzsprauktiês, sich hinaufzwängen, -drängen: zē̦ns caur zariem uzspraacas līdz vāveres lizdam.

Avots: ME IV, 382

[paspraûgtiês ² Ruj., = spraukties">paspraukties.]

Avots: ME III, 105

I spraũgt BL., -dzu, -gu (?), grob mahlen, (vorzüglich Grütze) schroten U. - Vgl. spraukt II und sprauga.

Avots: ME III, 1011

sprauka, die Not, Verlegenheit, Klemme: bija gan sprauka, bet nu mēs atkal e̦sam cilvē̦ki Veselis Netic. Tuoma mīlest. 150. Zu spraukt I.

Avots: ME III, 1011

spraukât Wid., = spraugât; zu spraukt II.

Avots: ME III, 1011

spraukumi, s. spraukt II.

Avots: ME III, 1012

sprucumi Kaugershof,

1) kurze, schmutzige Schafwolle
(= îsumi 2a);

2) (auch in Bauske) was beim Grützemah(en abfällt.
Zu spraukt II.

Avots: ME III, 1023

sprukt (li. sprùkti Tiž. I, 323, 330, Lit. Mitt. III, 107, Bezzenberger Lit. Forsch. 175), praes. sprùku Serbig., Wolm., Neuenb., sprùku ² Laitzen n. FBR. V1II, 25, Nerft, Lös., Preili, sprûku N.-Rosen n. FBR. VIII, 25, sprûku ² Ruj., Karls., Salis, Lin., AP., praet. spruku" intr., sich lösen, losgehen (von Festem, Gebundenem) U.; entwischen, entgleiten U., fortlaufen: žīdiņš gribēja vai nuo ādas sprukt Dicm. pas. v. I, 37. nāve, sprukuse nuo rieksta čaumulas" . . . grieza ļaudis Pas. IV, 52 (aus Rositten). sprūk laiviņa nuo ņiedrītes" nuo auziņas kumeliņš BW. 13280. nezin kur bēgt, kur sprukt LP. VII, 488. vaļā sprukt" losgehen (von einem Knoten, Strick, Band U.). nagi spruks vaļā Aps. III, 25. "blēņas!" tam beidzuot spruka vaļa Vēr. II,1201. Nebst spruksts 2 zu spraukt(ies) I (und II?) und vielleicht mhd. sprugel "Schnellbogen"; dies spru-k- neben spru-g- (in spruga u. a.), s. Walde Vrgl. Wrtb. II" 671.

Avots: ME III, 1024

uzsprauslât,

1) = spraukt">uzspraukt: u. kam virsū Golg.;

2) prusten
(perfektiv): zirgs pa laikam uzsprauslāja Saikava.

Avots: ME IV, 382