Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sprikans' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sprikans' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (3)
sprikāties
sprikâtiês "sich widersetzen, spē̦ku izrādīt pretējā virzienā" Wessen. Nebst sprikuôtiês vielleicht eigentlich: sich wehrend zappeln; in diesem Fall zu sprikans.
Avots: ME III, 1019
Avots: ME III, 1019
spriks
spriks, ein Stück Holz, ein kleiner Knebel Wid., Mar.: iespraud dunduram spriku astē, lai nevar paskriet! Mar. n. RKr. XV, 137. Zur Wurzel von sprikans?
Avots: ME III, 1019
Avots: ME III, 1019
sprikstēt
sprikstêt (auch mit -gst- geschr.) Wid., Mar., Saikava, sprikšêt U., sprikšķêt Wid., -u, -ẽju, prasseln, knistern; sprühen (eig. u. fig.); spritzeln; weinen Mar.: uogles sākušas lē̦kāt un sprikstēt LP. V, 5. liesma sprikst un trīc MWM. X, 213. zvaigžņu dzirkstēm sprikstuot IX, 534. acis sprikst (auch C., Mar., Wenden, Schujen, Nötk.) kâ dzirkstis nāktī A. Upītis J. 1. 1. puisē̦ns pārnāca nuo lauka sprikstuošām acīm Saikava. līksmē sprikstēja acīs Vselis Trīs laimes. jautrība . . . dzīvi sprikstēja A. v. J. 1898, 7, 32. aiz žirgtības un veiklības sprikstēja vien Pē̦rkuoņdē̦ls. nebēdīgi sprikstēja meitenes valuoda Veselis Netic. Tuoma mīlest. 17. nuo viņa mutes sprikstēja siekalas un atkre̦kuojumi 114. sprikstini, voi beigsi sprikstēt (= raudāt)! Mar. n. RKr. XV, 137. Zu spridzêt (wenn mit ks aus gs) resp. sprikans; vgl. auch prikš(ķ)êt.
Avots: ME III, 1019, 1020
Avots: ME III, 1019, 1020