sprikāties

sprikâtiês "sich widersetzen, spē̦ku izrādīt pretējā virzienā" Wessen. Nebst sprikuôtiês vielleicht eigentlich: sich wehrend zappeln; in diesem Fall zu sprikans.

Avots: ME III, 1019


sprikāties

sprikâtiês: nerātns bè̦rns sprikājas, ja tam neļauj rīkuoties pēc patikas Wessen.

Avots: EH II, 559