Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sprikstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sprikstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

sprikstēt

sprikstêt: auch (von Augen) AP.; sprikst acteņas kaķienei, uz pelītem veruoties Tdz. 59574. sniegam trausli zem suoļiem sprikstuot Jauns. Raksti VII, 125.

Avots: EH II, 559

sprikstēt

sprikstêt (auch mit -gst- geschr.) Wid., Mar., Saikava, sprikšêt U., sprikšķêt Wid., -u, -ẽju, prasseln, knistern; sprühen (eig. u. fig.); spritzeln; weinen Mar.: uogles sākušas lē̦kāt un sprikstēt LP. V, 5. liesma sprikst un trīc MWM. X, 213. zvaigžņu dzirkstēm sprikstuot IX, 534. acis sprikst (auch C., Mar., Wenden, Schujen, Nötk.) kâ dzirkstis nāktī A. Upītis J. 1. 1. puisē̦ns pārnāca nuo lauka sprikstuošām acīm Saikava. līksmē sprikstēja acīs Vselis Trīs laimes. jautrība . . . dzīvi sprikstēja A. v. J. 1898, 7, 32. aiz žirgtības un veiklības sprikstēja vien Pē̦rkuoņdē̦ls. nebēdīgi sprikstēja meitenes valuoda Veselis Netic. Tuoma mīlest. 17. nuo viņa mutes sprikstēja siekalas un atkre̦kuojumi 114. sprikstini, voi beigsi sprikstēt (= raudāt)! Mar. n. RKr. XV, 137. Zu spridzêt (wenn mit ks aus gs) resp. sprikans; vgl. auch prikš(ķ)êt.

Avots: ME III, 1019, 1020

uzsprikstēt

uzsprikstêt,

1) = uzsprakstêt 1: svece beidzuot degt vairāk reižu uzsprikstēja; (fig.) uzsprikstēja (duoma)..., skrēja... apziņas tumsā kâ dzirkstele un dzisa Veselis Saules kaps. 25;

2) = uzsprakstêt 2: dzirkstele var uzsprikstēt uz ruokas;

3) auffunkeln (vom Blick):
Dziruļam... acis laimīgi uzsprikstēja A. v. J. 1902, S. 195.

Avots: ME IV, 383

Šķirkļa skaidrojumā (1)

sprikstenis

sprikstenis Wid., sprikstinis Mar., ein Unartiger, Weinerlicher: sprikstini, voi beigsi sprikstēt? Mar. n. RKr. XV, 137. Zu sprikstêt.

Avots: ME III, 1019