uzsprikstēt

uzsprikstêt,

1) = uzsprakstêt 1: svece beidzuot degt vairāk reižu uzsprikstēja; (fig.) uzsprikstēja (duoma)..., skrēja... apziņas tumsā kâ dzirkstele un dzisa Veselis Saules kaps. 25;

2) = uzsprakstêt 2: dzirkstele var uzsprikstēt uz ruokas;

3) auffunkeln (vom Blick):
Dziruļam... acis laimīgi uzsprikstēja A. v. J. 1902, S. 195.

Avots: ME IV, 383