Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sprikstis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sprikstis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
sprikstis
sprikstis (auch mit -gst- geschr.), nom. pl., heisse Asche Bielenstein Holzb. 544, Schibbenhof, glühende Kohlen unter der Asche U., Gr.-Sessau: pavandīja ar pirkstu sprikstīs, lai sadabūtu kādu uogli Alm. iegrūda ruoku kâ sprikstīs RKr. VI, 684. bāz vēl nagus sprikstīs! Alksnis-Zundulis. dīžājas kâ uz sprikstīm stāvē̦dams, sagt man von einem, der nicht ruhig auf der Stelle steht. Vēbers sēdēja tik˙pat kâ uz sprikstīm De̦glavs Rīga II, 1, 393. Zu sprikstêt.
Avots: ME III, 1020
Avots: ME III, 1020
Šķirkļa skaidrojumā (5)
sprikšķi
sprikšļi
spriksti
sprukstis
sprukstis (nom. pl.) U., Dond., Kurs., sprukstes Nigr., Iw., Wain., spruksti Dond., heisse Asche (mit kleinen Kohlen darin), sprukstis (nom. pl.), die Kohlengrube vor dem Riegenofen L.: ieraus rāceņus sprukstēs, lai ce̦p! Nigr., Wain. lai cits nuo sprukstīm izrauj karašas! Lautb. Vidv. II, 76. ja sprukstis izdzisa, tad bij jāiet uz kaimiņiem pēc uguns Dond. gruzdini... savus pirkstus sprukstuos! Seifert Chrest. III, 2, 291. kaķis . . . pe̦lnus, sprukstus sabārstīja sle̦pkavam acīs Pas. I, 314; sprukstis (nom. pl.) Nigr., Schrunden, Nikrazen, der nach dem Braten von Fleisch nachbleibende Bodensatz von Fett und Salzlake. Wohl zu sprukt resp. (wenn mit ks aus gs) zu sprauga; vgl. zur Bildung sprikstis.
Avots: ME III, 1023, 1024
Avots: ME III, 1023, 1024
žvidzene
žvidzene,
1) "?": žvidzene me̦t sprikstis pret debesīm Altr. asins zieds 29;
2) "kas žvidzina, eine Elsteŗ eine der Elster ähnliche Schwätzerin"
(?) Nötk.
Avots: ME IV, 844
1) "?": žvidzene me̦t sprikstis pret debesīm Altr. asins zieds 29;
2) "kas žvidzina, eine Elsteŗ eine der Elster ähnliche Schwätzerin"
(?) Nötk.
Avots: ME IV, 844