Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sproga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sproga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

baltsprogainis

bal˜tspruõgaînis, ein weisslockiges Lamm Druva III, 497.

Avots: ME I, 259


iesprogains

iẽspruõgaîns, etwas kraus: iespruogaini mati Apsk. I, 499.

Avots: ME II, 71


pasprogains

paspruõgaîns, paspruõguôts, ziemlich kraus, lockig (vom Haar): paspruogaini matu gali BW. 20162. viņš bij ar paspruoguotiem, me̦lniem matiem Kaudz.

Avots: ME III, 106


sīksprogainis

sîkspruogainis (das i vor -s kann ein Plickvokal sein), ein Feingelockter resp. (wenn mit -ns zu lesen) feingelockt: s. kažuociņš Tdz. 54582.

Avots: EH II, 492


sproga

spruõga,

1): auch (mit ùo 2 ) Skaista; spruogās mati griezušies BW. 23199 var. (vilnas) spruodziņa 2352; ‡

4) sprùogas 2 Golg., = virpeles 2: zirgs sabraukts spruogās.

Avots: EH II, 562


sproga

spruõga Līn., Iw., Bl., PS., C., sprùoga 2 Kl., Prl.,

1) die Haarlocke, Locke, Flocke
U.: matu spruogas;

2) apiņu spruogas (Birsman) od. spruodziņas (Hug. Mag. III, 1, 91), die Hopfenhäupter;

3) die Flosse, Flossfeder:
ķīšam asas spruogas Pas. III, 426 (aus Atašiene). Dieselben Bedeutungen hat auch spurdze. Ausgehen kann man von einer Bed. "(nach dem Druck zurück) Schnellendes" oder aber (weniger wahrscheinlich) "was (nicht glatt anliegt, sondern gleichsam) geborsten ist". Wenn mit uo aus ide. ō, zu sprēgt, sprēdze, sprē̦ga (vgl. Būga KSn. I, 106); wenn mit uo aus balt. an, zu spranga 2, spre̦ngsts.

Avots: ME III, 1027


sprogainis

spruõgainis

1) f. spruogaine, wer krauses, lockiges Haar, Fell od. krause Wolle hat:
duoš[u] aitu spruogaini BW. 1835. aitiņu spruogāinīti 1141;

2) spruogaine, eine Art Mütze aus lockigem, krausem Fell
Spr.;

3) Plur., krauses Haar:
tautu dē̦ls spruogainiem matiņiem; gan es tavus spruogainīšus (Var.: spruogu matus)... nuolasīšu BW. 21404.

Avots: ME III, 1027



sprogains

spruõgaîns, kraus U., lockig: tautu dē̦ls spruogainiem matiņiem BW. 21404. spruogainas aitas 1318 var. Subst. spruogainums LKVv., das Lockigsein.

Avots: ME III, 1027


sprogaitiņa

spruogaitiņa BW. 1141, ein (krause Wolle habendes) Schaf.

Avots: ME III, 1027


zeltsprogains

zè̦ltspruõgaîns, goldlockig: ze̦ltspruogaina meitenīte A. XX, 924.

Avots: ME IV, 707

Šķirkļa skaidrojumā (1)

sprāga

sprâga 2 (li. sproga "Spalte") Dunika, sprãga PlKur., die Kluft, Ritze, Spalte V., Wid., der Riss: asinīm sūlājuoša sprāga A. v. J. 1896, S. 887. sprâga le̦dū Golg., Warkl.

Avots: ME III, 1015