sprogainis
spruõgainis
1) f. spruogaine, wer krauses, lockiges Haar, Fell od. krause Wolle hat:
duoš[u] aitu spruogaini BW. 1835. aitiņu spruogāinīti 1141;
2) spruogaine, eine Art Mütze aus lockigem, krausem Fell
Spr.;
3) Plur., krauses Haar:
tautu dē̦ls spruogainiem matiņiem; gan es tavus spruogainīšus (Var.: spruogu matus)... nuolasīšu BW. 21404.
Avots: ME III, 1027
1) f. spruogaine, wer krauses, lockiges Haar, Fell od. krause Wolle hat:
duoš[u] aitu spruogaini BW. 1835. aitiņu spruogāinīti 1141;
2) spruogaine, eine Art Mütze aus lockigem, krausem Fell
Spr.;
3) Plur., krauses Haar:
tautu dē̦ls spruogainiem matiņiem; gan es tavus spruogainīšus (Var.: spruogu matus)... nuolasīšu BW. 21404.
Avots: ME III, 1027