Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'spundēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'spundēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizspundēt

àizspuñdêt, tr., verspunden: vērpeli, mucu. Refl. -tiês, sich verstopfen: ūdens nuote̦ka aizspundējās Konv. ² 656.

Avots: ME I, 52

atspundēt

‡ atspuñdêt, aufspunden Stender Deutschlett. Wrtb.

Avots: EH I, 170

iespundēt

ìespuñdêt, tr., einspunden, einsperren: zagli vajaga iespundēt.

Avots: ME II, 71

izspundēt

‡ izspundêt Kalz., Lubn., hinausdrängen, -stossen; i. kuo pa durīm laukā.

Avots: EH I, 482

nospundēt

nùospuñdêt, ‡

2) schwängern (?):
nuospundē̦ti sievišķi Latv. Av. 1850, № 12.

Avots: EH II, 90

nospundēt

nùospuñdêt, tr., verspünden: tas ticis kâ muca nuospundē̦ts Etn. I, 61. Ref1 -tiês, sich verspünden, sich verstopfen: vē̦de̦rs nuospundējies.

Avots: ME II, 857

piespundēt

pìespuñdêt, anfüllen, anschweilen machen: bē̦rnam piespundē̦ts vē̦de̦rs Ahs.

Avots: ME III, 295

saspundēties

‡ saspundētiês, sich fest zusammendrängen: caur ļaužu drūzmu spiedies, kas priekšistabā bij saspundējusēs Pēt. Av. III, pielik., 5.

Avots: EH XVI, 450

spundēt

spuñdêt: s. (fest einwickeln) bē̦rnam kājiņas cieši se̦gā iekšā Seyershof; "dzīt siênā lielu vadzi" Bērzgale.

Avots: EH II, 564

spuñdêt, spùndêt ² Saikava, -ẽju, spunden U., Spr.; dzīvu spundē zārkā iekšā Vēr. II, 671. spundē tik iekšā! iss auf! Saikava. spundē tik ar bāšanu (sìenu šķūnī) ebenda. - grīdas talsāmas nuo cieti kuopā salaistiem, spundē̦tlem dēļiem Konv. ² 700. Refl. -tiês, sich (zu)spunden, -pfropfen Spr.: tik tālu spundējies, kamē̦r pa pakaļu sāk laukā nācin Etn. III, 32.

Avots: ME III, 1029

uzspundēt

uzspuñdêt, aufblähen (Blähung verursachen) LKVv.: uzspundē̦ts kâ muca LP. VII, 1256. guovij vē̦de̦rs uzspundē̦ts. le̦dus uzspundē̦ts (jeb uzspundējies) Adiamünde, das (geborstene) Eis hat sich aufgehäuft.

Avots: ME IV, 383