Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stāgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stāgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

bulstāgs

‡ bùlstāgs ² Warkl., der Stab des Küsters.

Avots: EH I, 251

stâgs ² (li. stógas) PlKur., = jumts, das Dach. Nebst apr. stogis "Dach", steege "Scheuer" zu ai. sthágati "verhüIIt", gr. στέγω "decke" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 620 f. und Trautmann Wrtb. 288.

Avots: ME III, 1050

stāgs

‡ II stãgs Ramkau "etwas Langes": rudzi aug tādi gaŗi kâ stāgi. par gaŗu cilvē̦ku: tas ir tāds kâ s.; der Rumpf (?): kre̦kliem tā nuogrieza stāgu līdz pusei un tiem piešuva rupjas apakšas Mek. Mellā grām. I (1872), 43.

Avots: EH II, 572

stāgs

‡ III stāgs "?": Pridis pruot, ka tādu naudu desmit stāguos nesakŗautu R. Bērziņš Dvēseļu dārzs 35.

Avots: EH II, 572

Šķirkļa skaidrojumā (1)

bīstaklis

bĩstaklis, auch [bĩstāklis Līn.], bìstākļis ² [Bers.], LP. VII, 651, [bĩstē̦kls AP., bìstāgs ² Bers., Sonnaxt], bĩsteklis LP. III, 40, [Bächhof], bĩstīklis Bächhof], auch bīkstaklis, bīstākls K.,

1) ein Stock zum Umrühren des Ofens, Ofenkrücke, Kohleneisen:
cits ar kruķi, cits ar me̦lnu bīkstaklīti BW. 16239. cits ar lizi, sits ar kruķi, cits ar pirtes bīstāklīti Rkr. XVI, 114;

2) eine Stange, ein Stock zum Schlagen od. Stossen
Katzd.;

3) ein Mensch, der nichts aus eigener Initiative tut, ein Saumseliger:
mani jau bīstakli visur stuida Naud., Ap. [Verwandt mit bīdît.]

Avots: ME I, 304