stâgs ² (li. stógas) PlKur., = jumts, das Dach. Nebst apr. stogis "Dach", steege "Scheuer" zu ai. sthágati "verhüIIt", gr. στέγω "decke" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 620 f. und Trautmann Wrtb. 288.

Avots: ME III, 1050

‡ II stãgs Ramkau "etwas Langes": rudzi aug tādi gaŗi kâ stāgi. par gaŗu cilvē̦ku: tas ir tāds kâ s.; der Rumpf (?): kre̦kliem tā nuogrieza stāgu līdz pusei un tiem piešuva rupjas apakšas Mek. Mellā grām. I (1872), 43.

Avots: EH II, 572

‡ III stāgs "?": Pridis pruot, ka tādu naudu desmit stāguos nesakŗautu R. Bērziņš Dvēseļu dārzs 35.

Avots: EH II, 572