Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stārks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stārks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

stārks

I stārks: auch (mit ā ) Behnen, Prawingen, Siuxt; stārkam garš de̦guntiņš BW. 2686, 4. stārciņam gaŗš knābiņš 2686, 14.

Avots: EH II, 573



stārks

II stārks, der Sandart (perca lucioperca) L., Fischer 118. Vgl. starks II.

Avots: ME III, 1051

Šķirkļa skaidrojumā (7)

izparkšķināt

izparkšķinât, klappernde Laute hervorbringen: viņš ... ar rīkli un mēli izparkšķinuot kâ stārks Brigadere Dievs, daba, darbs 132.

Avots: EH I, 470


krakšķināt

krakšķinât,

1): klappern (vom Storch)
Ahs., Siuxt. ‡ Refl. -tiês, = krakšķinât: stārks ar snābli krakšķinās Siuxt.

Avots: EH I, 640


parkšķināt

par̃kšķinât [Ruj., Arrasch, par̃kšinât C., PS.], par̂kšinât (Lis.], parkstinât, intr., freqn., wiederholt quarren, schnarren, [schnarren machen Ruj.], schwirren, zirpen, klappern, mit der Jagdklapper Lärm machen Etn. IV, 163. tās ir visas tukšas frazes, kuo tu tur parkšķini Purap. stārks parkšķina [Prawingenod. parkšina Stuhrhof] ve̦ca bē̦rza galuotnē Purap., [Ar.]. tītari, zuosis, pīles parkšķina Dok. A., [Kokn., parkšina PS., C., Lis.]. jaunās ē̦kās, malkas strēķuos dažreiz ķirmeļi parkšķina LP. VII, 647. [(strazds) parkšķinādams... lē̦kā ap būrīti Janš. Dzimtene V, 218. Refl. -tiês, intensiv parkšķinât: tās te parkšķinās kâ negudrs; ne aizklausīties nevar Saļgaln.]

Avots: ME III, 91


starka

stàrka 2 Prl.,

1) starka PS., Nötk., stàrka 2 Lös., Sunzel, Lis., Saikava, Kl., starka Lub., starks Salis, Wolm. (mit ar̃), Mag. XIII, 39; Pas. IV, 29 (aus Selg.) Warkl., star̂ķis Mar. n. RKr. XVII,108, Selsau, Schwanb., staiķis C., Jürg., Arrasch, Schujen, Ruj., stàrķis 2 Sunzel, Meiran, der Storch;

2) ein Mensch mit sehr langen Beinen
U. Nebst stārks und li. starkus aus mnd. stork, vgl. Niedermann Festgabe für A. Kaegi 83 ff.

Avots: ME III, 1045


stārka

stārka Stockm. n. Etn. I, 114, FBR. VIII, 88, stãrks Sessau, Siuxt, Bershof, stārks U., Pormsahten, stãrķis Salis, Kandau, Selg., stārķis Stockm. n. FBR. VIII, 88, der Storch; stārks klabina Etn. II, 51. stārki dzīvuo uz... priedēm Glück Psalm 104, 17. stārka, liepu atstājuse, taisa ligzdu uozuolā BW. 18249. Vgl. starka.

Avots: ME III, 1051


starks

II starks, der Sandart (lucioperca sandra Cuv.) Natur. XXXVII, 1; auch ste̦rks, stārks, stārķis. Vgl. li. starkas, stêrkas, apr. starki dass. und dazu Niedermann FBR. VIII, 8.

Avots: ME III, 1045


tāks

tãks Friedrichslust, der Storch; aus stārks.

Avots: ME IV, 144