stārks
I stārks: auch (mit ā ) Behnen, Prawingen, Siuxt; stārkam garš de̦guntiņš BW. 2686, 4. stārciņam gaŗš knābiņš 2686, 14.
Avots: EH II, 573
Avots: EH II, 573
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stārks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stārks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (7)
izparkšķināt
‡ izparkšķinât, klappernde Laute hervorbringen: viņš ... ar rīkli un mēli izparkšķinuot kâ stārks Brigadere Dievs, daba, darbs 132.
Avots: EH I, 470
Avots: EH I, 470
krakšķināt
krakšķinât,
1): klappern (vom Storch)
Ahs., Siuxt. ‡ Refl. -tiês, = krakšķinât: stārks ar snābli krakšķinās Siuxt.
Avots: EH I, 640
1): klappern (vom Storch)
Ahs., Siuxt. ‡ Refl. -tiês, = krakšķinât: stārks ar snābli krakšķinās Siuxt.
Avots: EH I, 640
parkšķināt
par̃kšķinât [Ruj., Arrasch, par̃kšinât C., PS.], par̂kšinât (Lis.], parkstinât, intr., freqn., wiederholt quarren, schnarren, [schnarren machen Ruj.], schwirren, zirpen, klappern, mit der Jagdklapper Lärm machen Etn. IV, 163. tās ir visas tukšas frazes, kuo tu tur parkšķini Purap. stārks parkšķina [Prawingenod. parkšina Stuhrhof] ve̦ca bē̦rza galuotnē Purap., [Ar.]. tītari, zuosis, pīles parkšķina Dok. A., [Kokn., parkšina PS., C., Lis.]. jaunās ē̦kās, malkas strēķuos dažreiz ķirmeļi parkšķina LP. VII, 647. [(strazds) parkšķinādams... lē̦kā ap būrīti Janš. Dzimtene V, 218. Refl. -tiês, intensiv parkšķinât: tās te parkšķinās kâ negudrs; ne aizklausīties nevar Saļgaln.]
Avots: ME III, 91
Avots: ME III, 91
starka
stàrka 2 Prl.,
1) starka PS., Nötk., stàrka 2 Lös., Sunzel, Lis., Saikava, Kl., starka Lub., starks Salis, Wolm. (mit ar̃), Mag. XIII, 39; Pas. IV, 29 (aus Selg.) Warkl., star̂ķis Mar. n. RKr. XVII,108, Selsau, Schwanb., staiķis C., Jürg., Arrasch, Schujen, Ruj., stàrķis 2 Sunzel, Meiran, der Storch;
2) ein Mensch mit sehr langen Beinen
U. Nebst stārks und li. starkus aus mnd. stork, vgl. Niedermann Festgabe für A. Kaegi 83 ff.
Avots: ME III, 1045
1) starka PS., Nötk., stàrka 2 Lös., Sunzel, Lis., Saikava, Kl., starka Lub., starks Salis, Wolm. (mit ar̃), Mag. XIII, 39; Pas. IV, 29 (aus Selg.) Warkl., star̂ķis Mar. n. RKr. XVII,108, Selsau, Schwanb., staiķis C., Jürg., Arrasch, Schujen, Ruj., stàrķis 2 Sunzel, Meiran, der Storch;
2) ein Mensch mit sehr langen Beinen
U. Nebst stārks und li. starkus aus mnd. stork, vgl. Niedermann Festgabe für A. Kaegi 83 ff.
Avots: ME III, 1045
stārka
stārka Stockm. n. Etn. I, 114, FBR. VIII, 88, stãrks Sessau, Siuxt, Bershof, stārks U., Pormsahten, stãrķis Salis, Kandau, Selg., stārķis Stockm. n. FBR. VIII, 88, der Storch; stārks klabina Etn. II, 51. stārki dzīvuo uz... priedēm Glück Psalm 104, 17. stārka, liepu atstājuse, taisa ligzdu uozuolā BW. 18249. Vgl. starka.
Avots: ME III, 1051
Avots: ME III, 1051