pìenãkt,

1) zu-, herzukommen, herankommen:
pienācis rīts, vakars. pienācis rudens LP. V, 105. pienācis naudas trūkums VII, 759;

2) erreichen, betreffen, ertappen:
man pazuda bāliņam linu bikses pieguļā; nu sadzinu, nu pienācu brūtei kre̦kla apkaklē BW. 20500, 4. ne˙viens nevarēja zagli pienākt LP. VI, 1, 518. Ingu nepienāca vairs ne pie kāda nedarba MWM. X, 89. ja vēl pienākšu, sukāšu tevi LP. V, 18. Sprw. me̦luo, ka nevar pienākt JK. II, 340;

3) sich mit Kommenden füllen:
istaba pienākusi (pilna) ļaužu;

4) Part. pìenãkuõšs, pìenãkams, gehörig, zukommend:
pienākamuo izdarīt, die Pflicht tun. Līziņa deva pienākuošās atbildes Vilibalds Kas uzvarēs 96. Refl. -tiês, zukommen; sich gehören; verpflichtet sein: tev pienākas puse, dir kommt die Hälfte zu U. līgava... atstāja ratuos cimdu pāri, kas pienācās vedējam RKr. XVI, 113. tev pienākas tē̦vam klausīt, du bist verpflichtet, dem Vater zu gehorchen U. tas tā pienākas, das gehört sich so U.

Avots: ME III, 275

pìenãkt,

1): vȩ̄stule pienāca (kam an)
nedēļu vȩ̄lāki Apsk. 1903, S. 112;

2): grȩ̄ku p. BielU., bei der Sünde attrapieren.
neȩsu pienākuse, ka kaķis ȩ̄d siļķi Frauenb. "Ingu" ME. III, 275 zu verbessern in "Inga"; "JK. II, 340" ME. III, 275 zu streichen;

3): in grosser Menge kommen:
ustabā pa luogu pienāk mūsu Ramkau; ‡

4) sich einstellen, geboren werden:
puķei pumpuri pienāk drīz Seyershof. sievietei pienācis bȩ̄rns ebenda. uz kuŗu pusi stārks skrien, uz tuo pusi pienākšuot kāds maziņš Linden in Kurl.; ‡

5) sein:
manam vīram viņš vēl drusku pienāca tâ kâ radu Jauns. Raksti III, 112; ‡

6) zukommen
(pìenãkties): kad pienāca ātrāk suoļuot Jauns. B. gr. ³ II, 78; ‡

7) "piestāvēt, piederēt" NB.: pienāk mana tā dziesmiņa.

Avots: EH II, 263