Paplašinātā meklēšana

nepastãvîgs: nepastāvīga (nicht lange vorhaltend) drēbe Oknist.

Avots: EH II, 17

nepastãvîgs, unbeständig, schwankend: nepastāvīgs cilvē̦ks, laiks, nepastāvīga ziema. Sprw.: nepastāvīgs

Avots: ME II, 726

‡ nepìestãvîgs, nicht gut stehend (anliegend, passend); ungeziemend: n. uzvalks. par šādu īstai nonnei ... nepiestāvīgu bezgrēcību Janš. Mežv. ļ. I, 306.

Avots: EH II, 17

pastãvîgs, ‡

2) p. ūdinis Auieja, stehendes Wasser.

Avots: EH II, 176

pastãvîgs, beständig, dauerhaft: laime nav pastāvīga. viņš pastāvīgi kle̦puo.

Avots: ME III, 108

patstãvîgs*, selbständig: tautas dzeja patstāvīga Latv.

Avots: ME III, 125

‡ piestāvīgs, passend: pašuva... piestāvīgas drēbes Janš. Mežv. ļ. II, 133. sīpuolu virknes ir reizā arī p. istabas grȩznums Bandavā I, 126. jums p. nuosaukums Dzimtene II, 163. Subst. piestāvīgums, das Passendsein: cȩpurītes piestāvīgumu Janš. Līgava I, 264.

Avots: EH II, 274

pretinstāvīgs, widersetzig, widerspenstig Für. I.

Avots: ME III, 387

‡ stâvīgs ² "brangs, tukls" Frauenb.: stāvīgas guovis; "liels, platiem kauliem" Seyershof: stāvīga guovs; "brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā" Salis: s. zirgs ir tāds, ka smukāks vai[r] nevar būt zirgs.

Avots: EH II, 574

uzstāvîgs: auch Adl., Meselau, PV., Tirsen.

Avots: EH II, 735

uzstāvîgs,

1) = uzstājîgs Bers., Erlaa, Grünw., Kalz., Lubn., Ubbenorm: auga Vilis lielāks, palika uzstāvīgāks Domas III, 203;

2) "= iznesîgs" Meiran.

Avots: ME IV, 384

padaũza (li. padaužà "Vagabund") [auch Grünh., Warkh., Wessen], padauze Etn. l, 138, C., Bers., Lub., U., comm., padaũzis [Zaravič, De̦glavs Rīga II, 2, 777, padauzs U.], auch padauža Nerft, comm., der Lärmmacher, Springinsfeld, Bummler, ein unrahiges, unstätes Wesen: padauza - nepastāvīgs rādījums: suns, kas visur dzīvuo, kur tik tuo uzņe̦m, jauneklis, kas lakstuodamies iet nuo vienas jaunavas pie uotras Etn. II, 50. ne guoda tam, ne kauruz, padauza! Druva I, 280. nu padauzi, kur vakar biji un kur nauda? Etn. III, 175. lai skrien pa pasauli pasaules padauži! Plūd. viņš tūlīt drazās pulkā un griezās kâ padauža Jauns.

Avots: ME III, 15

šķuobîgs: ē̦kas pamati bij šķuobīgi ("nedruoši, nuošķiebušies") PV. š. ("gruozīgs, šaubīgs, nepastāvīgs") cilvē̦ks PV.

Avots: EH II, 642

I švipšķis: "kas darbā viegls, nepastāvīgs, lē̦kātājs" MSil.; "kas svilpē̦dams lielās, kas švipšķina" Nötk.; "wer lispelt" Sessw.

Avots: EH II, 661

švipstiņš: plātīdamies kâ tāds š., stāstīja nezin kādus brīnumus A. Upītis Sm. lapa 32; "kas darbā viegls, nepastāvīgs, lē̦kātājs" MSil.

Avots: EH II, 661