stīdzināt
stîdzinât, ‡ Refl. -tiês, sich in die Höhe reckend schleichen (?): liegi un manīgi ... viņa uz pirkstu galiem stīdzinājās pa koriduoru. ..., līdz nuokļuva pie ... Janš. Līgava II, 132.
Avots: EH II, 581
Avots: EH II, 581
'stīdzināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: