stîdzinât Schwanb., stîdzinât ² Widdrisch, MSil., Dond., Wandsen, tr., fakt., keimen machen: jaunuos dīgļus stīdzināt A. v. J. 1897, S. 833.

Avots: ME IV, 1075

stîdzinât, ‡ Refl. -tiês, sich in die Höhe reckend schleichen (?): liegi un manīgi ... viņa uz pirkstu galiem stīdzinājās pa koriduoru. ..., līdz nuokļuva pie ... Janš. Līgava II, 132.

Avots: EH II, 581