Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stīne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stīne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

augstīne

augstīne, das Oben: pele vis skrēja pa augstīni i[r] zemīni Pas. V, 425 (aus Welonen).

Avots: EH I, 184


stīne

stìne 2 : auch (mit ī ) Salis; vīru slēdzu stīnītē BW. 27004, 2 (aus Kalz.).

Avots: EH II, 582


stīne

stìne 2 Saikava, stĩnis Lieven - Behrsen, Siuxt, stīnis W. - Livl. n. U., stīņa, = tīne: pārve̦d... pilnu stīni garuoziņu BW. 22124. stīņas pilnas ar miltiem JK. V, 88. In Lieven - Behrsen bedeute stĩnis ein nach obenzu sich verjüngendes hölzernes Salzgefäss: sāls jāiebeŗ stīnī.

Avots: ME IV, 1076

Šķirkļa skaidrojumā (5)

dedzīkla

dedzîkla [Autz, Hasenpot], dedzîklis, das Brenneisen: dedzīklis ir rīks, ar kuo izdedzina kuokā caurumus. Kri stīnei bij acis kâ dedzīklis Degl. sāpes reizām urba kâ ar dedzīklu Alm. tavs dē̦ls ir zē̦ns kâ dedzīkla Alm.

Avots: ME I, 451


leceklis

II leceklis "?": kur vien Faustīne savu ruoku piedūra, tur vis˙labākais materiāls viņai zem ruokām pārvērtās par lecekli Deglavs Rīga I, 95.

Avots: ME II, 443


pieglaimoties

pìeglaĩmuôtiês, sich anschmeicheln: K. gribēja pieglaimuoties Kristīnei MWM. X, 948.

Avots: ME III, 250


sakustināt

sakustinât, ‡ Subst. sakustinājums, die Rührung: Kristīne ... pamanīja mātes sakustinājumu Blaum. Raksti III 6 (1939), 128.

Avots: EH XVI, 421


sarindāt

sariñdât, sarinduôt, sarindinât, tr., aneinanderreihen, in Reih und Glied stellen: pudeles stāvēja uz galda sarindātas Austriņš Vērpetē 19. Kristīne sarinduoja uz apklātā galda šķīvjus Cālītis Dzīvība 72. plauktiņš, uz kura... sarinduoti gulēja žurnāla gada gājumi Upītis Sieviete 9. kas tad nu būs par spēli, ka esi visus krē̦slus sarindinājis? Vank. ar ārīgu sarinduojumu vien nepietiek, lai arī sarinduot var skaisti Vēr. I, 689. vārsmās sarindināta prōza Plūd. Rakstn. I, 250. Refl. -tiês, sich aneinanderreihen, sich in Reih und Glied stellen: vācieši sarinduojas Boriss God. 53.

Avots: ME II, 717