stìne ² Saikava, stĩnis Lieven - Behrsen, Siuxt, stīnis W. - Livl. n. U., stīņa, = tīne: pārve̦d... pilnu stīni garuoziņu BW. 22124. stīņas pilnas ar miltiem JK. V, 88. In Lieven - Behrsen bedeute stĩnis ein nach obenzu sich verjüngendes hölzernes Salzgefäss: sāls jāiebeŗ stīnī.

Avots: ME IV, 1076

stìne ² : auch (mit ī ) Salis; vīru slēdzu stīnītē BW. 27004, 2 (aus Kalz.).

Avots: EH II, 582